Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tupēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tupēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
aptupēt
‡ aptupêt (li. aptupė´ti "kauernd auf etwas sitzen"),
1) a. visus krūmus Saikava, neben allen Sträuchern kauernd sitzen:
zaķi aptupējuši visus krūmus;
2) niederhockend bescheissen
Jürg.: pulkas aptupējuši visu klētspakaļu;
3) (sich) niederhocken
Stenden: slē̦pdamles a. aiz krūma. Refl. -tiês Salis, Stenden, = ‡ aptupêt 3.
Avots: EH I, 123
1) a. visus krūmus Saikava, neben allen Sträuchern kauernd sitzen:
zaķi aptupējuši visus krūmus;
2) niederhockend bescheissen
Jürg.: pulkas aptupējuši visu klētspakaļu;
3) (sich) niederhocken
Stenden: slē̦pdamles a. aiz krūma. Refl. -tiês Salis, Stenden, = ‡ aptupêt 3.
Avots: EH I, 123
attupēt
‡ attupêt, (eine Gefängnisstrafe) absitzen: a. trīs nedēļas cietumā. Refl. -tiês, zur Genüge hocken: vai neesi vēl diezgan attupējies?
Avots: EH I, 177
Avots: EH I, 177
iztupēt
iztupêt, Refl. -tiês, ‡
2) seine Notdurft verrichten:
tas, ... aizstājies aiz uogulājiem, iztupēfās un uzliek savu ce̦puri čupai virsū Pas. XII, 308.
Avots: EH I, 491
2) seine Notdurft verrichten:
tas, ... aizstājies aiz uogulājiem, iztupēfās un uzliek savu ce̦puri čupai virsū Pas. XII, 308.
Avots: EH I, 491
iztupēt
iztupêt (li. ištupéti), aushocken, aussitzen: vai cāļus gribi iztupēt? Refl. - tiês, zur Genüge hocken: vilks iztupējies, izgaidījies, kūlējs nekāpis nuo kuoka zemē LP. VI, 294.
Avots: ME I, 821
Avots: ME I, 821
notupēt
nùotupêt, ‡ Refl. -tiês Salis, = nùotupt(iês): milzis ... slauktavi paņēmis, nuotupējās slaukt kazu Dünsb. Vecie grieķi II 106.
Avots: EH II, 103
Avots: EH II, 103
notupēt
nùotupêt, intr.,
1) längere Zeit hocken:
dzelzs būdā nabadziņš nuotupēja dažus gadus LP. I, 167;
2) absitzer, hockendniederdrücken,abnutzen:
vārna bē̦rzu nuotupēja BW. 10910. dēstīdama, ravē̦dama grē̦das galu nuotupēju 28563.
Avots: ME II, 878
1) längere Zeit hocken:
dzelzs būdā nabadziņš nuotupēja dažus gadus LP. I, 167;
2) absitzer, hockendniederdrücken,abnutzen:
vārna bē̦rzu nuotupēja BW. 10910. dēstīdama, ravē̦dama grē̦das galu nuotupēju 28563.
Avots: ME II, 878
patupēt
patupêt [li. patupė´ti], ein wenig, eine beschränkte Zeitlang hocken: tuo dieniņu apakš egles patupēj[ujse BW. piel. 2 15687, 2. dabūja cietumā patupēt od. (refl.) patupēties, eine Weile sitzen.
Avots: ME III, 125
Avots: ME III, 125
satupēt
tupēt
tupêt,
1): sitzen Preiļi (Kur. Nehrung). Subst. tupê̦tãjs: aizkrāsnītes tūpē̦tāja BW. 21217; wer seiner Schwäche wegen weder schwer arbeiten, noch gehen kann
Seyershof.
Avots: EH II, 703
1): sitzen Preiļi (Kur. Nehrung). Subst. tupê̦tãjs: aizkrāsnītes tūpē̦tāja BW. 21217; wer seiner Schwäche wegen weder schwer arbeiten, noch gehen kann
Seyershof.
Avots: EH II, 703
tupēt
tupêt (li. tupẽti "hocken"), -u, -ẽju,
1) hocken:
Sprw. kur putns ligzdu taisa, tur tam jātup Br. sak. v. 986. tup savā vietiņā kā ruds akmentiņš Br. 27, tupi savā vietiņā kâ piedzimusi, kā atnākusi! Br. 43. krauklīt[i]s tup kalniņā BW. 13616. netupēšu vis zemē LP. VI, 44. tupēt cietumā II, 40. tupi nu uz ežu un gaidi pūra vietas! sagt man zu einem, der lange abwartend zu verspäten pflegt Etn. IV, 120;
2) seine Notdurft verrichten
Dond. u. a. Part. tupamais U., das Gesäss, der Hintere. - Subst. tupêšana, das Hocken; tupẽjums, das einmalige, beendete Hocken : pazīst lāča tupējumu; gājumu nepazīst RKr. VII, 503; tupê̦tājs, wer hockt, der Hocker: kruogā tupē̦tājs A. XX, 84. Nebst tūptiês u. a. wohl zu gr. ἐντυπάς (Adv.), wenn es "kauernd, hockend" bedeutet (s. Ul'janov IFA. VIII, 129 und Kurschat bei Prellwitz Wrtb.2 sub voce), r. потупить (wenn mit y aus ou) "senken" (s. Jagić AfslPh. XX, 370 und Rozwadowski RSI. II, I10), sowie (7) an. ƥopta "Ruderbank", got. ƥiubjō "heimlich" u. a. s. Walde Vrgl., Wrtb. I, 714 und Būga LM. IV, 444.
Avots: ME IV, 267
1) hocken:
Sprw. kur putns ligzdu taisa, tur tam jātup Br. sak. v. 986. tup savā vietiņā kā ruds akmentiņš Br. 27, tupi savā vietiņā kâ piedzimusi, kā atnākusi! Br. 43. krauklīt[i]s tup kalniņā BW. 13616. netupēšu vis zemē LP. VI, 44. tupēt cietumā II, 40. tupi nu uz ežu un gaidi pūra vietas! sagt man zu einem, der lange abwartend zu verspäten pflegt Etn. IV, 120;
2) seine Notdurft verrichten
Dond. u. a. Part. tupamais U., das Gesäss, der Hintere. - Subst. tupêšana, das Hocken; tupẽjums, das einmalige, beendete Hocken : pazīst lāča tupējumu; gājumu nepazīst RKr. VII, 503; tupê̦tājs, wer hockt, der Hocker: kruogā tupē̦tājs A. XX, 84. Nebst tūptiês u. a. wohl zu gr. ἐντυπάς (Adv.), wenn es "kauernd, hockend" bedeutet (s. Ul'janov IFA. VIII, 129 und Kurschat bei Prellwitz Wrtb.2 sub voce), r. потупить (wenn mit y aus ou) "senken" (s. Jagić AfslPh. XX, 370 und Rozwadowski RSI. II, I10), sowie (7) an. ƥopta "Ruderbank", got. ƥiubjō "heimlich" u. a. s. Walde Vrgl., Wrtb. I, 714 und Būga LM. IV, 444.
Avots: ME IV, 267
uztupēt
uztupêt,
1) = uztupt(iês): vārnas mē̦dz uztupēt uz zariem Salis; "aufhukken" L.; = uzdirst (in der Klndersprache) Stenden: tu laikam esi uztupējis uz grīdas.
Avots: ME IV, 394
1) = uztupt(iês): vārnas mē̦dz uztupēt uz zariem Salis; "aufhukken" L.; = uzdirst (in der Klndersprache) Stenden: tu laikam esi uztupējis uz grīdas.
Avots: ME IV, 394
Šķirkļa skaidrojumā (4)
čokariski
durnēt
durnêt, -u od. -ēju, -ēju, intr.,
1) trödeln, faulenzen, ruhig sein:
tu vari tur tupēt un durnēt SDP. III, 41. palaidnis pie uozuola durn LP. VI, 491;
2) [dur̃nêt Nigr.] schweigen, unfreundlich sein:
kuo tu nu durnē un ne ar vienu vairs nerunā. laiks durnē vien (nav ne vēja, ne saules) - būs atkal lietus Nigr.;
3) [dur̃nêt C., Jürgensb.] kur tad nu tu atkal durnēji, wo stecktest du denn wieder
Wagner u. U.;
4) (von Schafen)
durnêt, durnuot, sich krank zeigen Allend., Ruj. [In der Bed. 1 und 3 vielleicht durch dirnêt beeinflusst.]
Avots: ME I, 519
1) trödeln, faulenzen, ruhig sein:
tu vari tur tupēt un durnēt SDP. III, 41. palaidnis pie uozuola durn LP. VI, 491;
2) [dur̃nêt Nigr.] schweigen, unfreundlich sein:
kuo tu nu durnē un ne ar vienu vairs nerunā. laiks durnē vien (nav ne vēja, ne saules) - būs atkal lietus Nigr.;
3) [dur̃nêt C., Jürgensb.] kur tad nu tu atkal durnēji, wo stecktest du denn wieder
Wagner u. U.;
4) (von Schafen)
durnêt, durnuot, sich krank zeigen Allend., Ruj. [In der Bed. 1 und 3 vielleicht durch dirnêt beeinflusst.]
Avots: ME I, 519
pūknāsis
pūknāsis,
1) f. pūknāse, von einem Huhn gesagt:
baltraibā pūknāse gan iesākumā nee̦suot labi gribējusi tupēt uz uolām Alm.;
2) pūknāsītis, pūknāstiņš, Kosewörter
Alksnis-Zundulis. Zu pūka + nāss.
Avots: ME III, 446
1) f. pūknāse, von einem Huhn gesagt:
baltraibā pūknāse gan iesākumā nee̦suot labi gribējusi tupēt uz uolām Alm.;
2) pūknāsītis, pūknāstiņš, Kosewörter
Alksnis-Zundulis. Zu pūka + nāss.
Avots: ME III, 446