Paplašinātā meklēšana

‡ àiztupinât aiz, hinter etwas einsperren: a. aiz restēm (ins Gefängnis).

Avots: EH I, 59

‡ aptupinât,

1) (sich) niederhocken machen:
a. bē̦rnu, suni Bauske, Dunika;

2) (sich) unter etwas niederhocken machen
Salis: a. vistu apakš sieta;

3) mit gleichsam hockenden Objekten bedecken
KatrE.: slapjuos rudeņuos aptupina visus uzkalnīšus ar linu saujām.

Avots: EH I, 123

attupinât Spr., tr., sich hinhocken lassen.

Avots: ME I, 205

[datupinât Drsth., sich niederhocken lassen.]

Avots: ME I, 443

ìetupinât, tr.,

1) herein -, hineinsetzen:
viņš mani ietupināja maisā MWM. X, 30;

2) ins Gefängnis werfen:
mani vajadzējis ietupināt, tāpēc ka es ne- pareizi sūdzuot Poruk. Refl. - tiês, sich herein -, hineinsetzen: krē̦slā.

Avots: ME II, 84

[iztupinât,

1) an verschiedenen Orten oder eine längere Zeit hindurch hocken od. sitzen lassen:
izt. bē̦rnu ceļuos Warkh. izt. vistas pa visām pagultēm Bauske. izt. kādu pa cietumiem Arrasch;

2) = izturināt;

3) hinaussetzen:
izt. uotru nuo istabas Warkh., Warkl.; nuo cietuma Lautb.]

Avots: ME I, 821

nùotupinât, fakt., hinsetzen, brüten lassen: nuotupinājis savu instrūmentu kaktā Dz. Vēstn. pē̦rn pavasar nuotupināja zuosi uz manu laimi A. Allun.

Avots: ME II, 878

patupinât,

1) = paturinât;

2) hocken lassen:
p. cietumā; p. vistu zem gruoza.

Avots: ME III, 125

pìetupinât, tr., hinzusetzen, nebenansetzen, neben etwas hocken lassen: viņš ķērās pie dažādām piebūvēm, pietupinādams tās vienu pie uotras Stari II, 21.

Avots: ME III, 306

satrupinât: ja neizlasīs ietrupušuos kartupeļus, tad satrupinās visu ķirpu Lemb.

Avots: EH XVI, 457

satupinât "hinsetzen; zusammenstellen, -legen" Spr.

Avots: ME III, 768

tupinât, ‡ Refl. -tiês, sich niederhocken: bē̦rni ... grūstās un tupinās ap mūrīti Veldre Dižmuiža 8.

Avots: EH II, 704

tupinât (li. tùpinti "kauern machen"), fakt., hocken lassen U.; setzen U.: tupi, tupi, tupenīt! kas tev[i] tupu tu-pināja? BW. 2976. linus tupināt ("= stādīt") Mar.; bē̦rnu tupināt Dond., ein Kind (auf dem Nachttopf) die Notdurft verrichten lassen.

Avots: ME IV, 267

uztupinât: šuo uztupinājis uz bedrītes Pas. XI, 159.

Avots: EH II, 737

uztupinât (li. užtùpinti "setzen [ein Huhn] auf [die Eier]"), auf etw. hocken machen, hinsetzen: bē̦rns uztupināja lelli uz krē̦sla. Veprenīte uztupināja savu mazuo brēķi Sveķīšam uz ceļiem Seibolt. linu saujas apakšu paplēš un uztupina uz zemi Mar.

Avots: ME IV, 394

klaîduõnĩba, das Vagabundenleben, das Vagabundentum: klaiduonības dēļ tas bija ietupināts cietumā B. Vēstn.

Avots: ME II, 209

priêca Kr., C., Infl., U., Glück, auch priece, = priêks, die Freude: augstas priecas un dziļas skumības nevar uz de̦guna uztupināt Plūd. Llv. II, 348. tavā sirdī būs miers, prieca, laime L.W. 1921, № 50, ls. vārna nuo lielas priecas nezin, kuo darīt Pas. I, 175. ķēniņš ... ar vis˙lielākuo priecu atdeva viņam savu meitu II, 46 (aus Rositten). nuo priêcas rimt nevarēju BW. 29043, 2 (aus Lettg.). es aiz priêcas nevarēju 30679, 4 var. (aus Lettg.). aizbēga prieca un laime Duomas I, 289. šuo augstuo prieci nuo tavām ruožlūpiņām jel saldi reiz dzirdēt lieci! Sudr. E. Apsk. v. J. 1903, S. 390. priecas mācība, das Evangelium; priecas mācītājs, der Evangelist, der Missionär; priecas vēsts, die frohe Botschaft, die freudige Kunde, das Evangelium U.

Avots: ME III, 391