tupinât (li. tùpinti "kauern machen"), fakt., hocken lassen U.; setzen U.: tupi, tupi, tupenīt! kas tev[i] tupu tu-pināja? BW. 2976. linus tupināt ("= stādīt") Mar.; bē̦rnu tupināt Dond., ein Kind (auf dem Nachttopf) die Notdurft verrichten lassen.

Avots: ME IV, 267

tupinât, ‡ Refl. -tiês, sich niederhocken: bē̦rni ... grūstās un tupinās ap mūrīti Veldre Dižmuiža 8.

Avots: EH II, 704