Paplašinātā meklēšana

‡ àiztupt Dunika, Kal., Rutzau, refl. àiztuptiês Dunika, Kal., Siuxt u. a., hinter etwas niederhocken: a. aiz krūma; a. kam priekšā, vor jem. (oder etwas) verdeckend niederhocken.

Avots: EH I, 60

aptupt, sich niederhocken: aptupuse uz krustceļa JK. III, 3. Refl. -tiês, sich (behaglich) niederhocken. III Pers. auch aptupstas: Brēzigs aiz žuoga aptupstas Liev. 237. līdz gribēja stāvu lēkt, aptupās atpakaļ BW. 17162.

Avots: ME I, 132

‡ attupt BW. 17187, 4 var. = attuptiês.

Avots: EH I, 177

attuptiês, sich hinhocken, sich hinsetzen: kur lācis attupstas, tur me̦lnums paliek (Rätsel).

Avots: ME I, 205

[datuptiês Drsth., sich niederhocken.]

Avots: ME I, 443

ìetupt, auch refl. - tiês, sich hineinhocken, sich herein -, hineinsetzen: jauna vista ietupuse ve̦cas vistas pereklī BW. 24724. viņš ačgārniski ratuos ietupies LP. VII, 483. gausa māte ietupās (Var.: ietupusi) mana sieka dibinā BW. 8102.

Avots: ME II, 84

nùotupt: nuotupis gaida zaķus Dunika.

Avots: EH II, 103

[nùotupt Warkl., Lautb.], nùotuptiês, sich hinhocken, sich hinsetzen: kad kaķi sapeŗ, vai citādi aizkaitina, tad tas nuotupstas Etn. II, 80. vārnas nuotupušās bē̦rzuos Aps.

Avots: ME II, 878

[pãrtuptiês, anderswo niederhocken: mednieks pārtupās nuo krūma aiz kuoka.]

Avots: ME III, 184

patupt, sich niederkauern: pie priedītes patupuse BW. 15687, 6. Refl. -tiês, sich ein wenig hinhocken, knixen: atvadījās, mazliet patupdamās Vēr. II, 650.

Avots: ME III, 125

pìetupt Neuenb., Behnen, Bers., Arrasch, pìetuptiês, sich neben etwas, zu etwas hinhocken: kur kuŗais piespiedies, pietupies Stari II, 324. pietupt pie zemes.

Avots: ME III, 306

satupt, intr., sich hinhocken, sich niederkauern (von mehreren Subjekten ausgesagt): kraukļi, vārnas satupuši gar... sē̦tmalēm BW. 13245, 3. suņi... rindiņā satupuši 19071. Refl. -tiês Wid., sich hinhocken, sich nieder-, zusammenkauern: ielēcis... tukšā zārkā un satupies LP. IV, 207. es satupstuos ūdenī līdz zuodam A. XX, 722. viņa satupstas istabas kaktā MWM. VIII, 812. Andrējs sēdēja satupies Vēr. II, 1291. viņš satupjas un nuoliecas Psalm 10, 10.

Avots: ME III, 768

tupt: sich niederhocken (prs. tupstu) Dunika, Rutzau. Refl. -tiês: auch Sonnaxt.

Avots: EH II, 704

tupt, Praes. tupju (U.) od. tupstu (Gr.-Buschh., Pilda, Sonnaxt, Warkh., Warkl.) od. tūpu (Karls. [mit û ² ]), Praet. tupu, hocken: viņš tupst uz ceļiem Gr.-Buschh. u. a. Refl. -tiês, sich niederhocken U.: tupsties tu uz būcas! Zbiór XVIII, 251. visa dzimta tupstas ap uguni Antrop. II, 48. brūtīte tupjas arvien juo ze̦māk BW. V, S. 206. Nebst tūptiês zu tupêt; zum Vokalismus s. Le. Gr. § 624a.

Avots: ME IV, 267

tuptai! Interjektion: ve̦ctē̦vs, zaķi ieraudzījis, nuokliedz tam pakaļ: "tuptai, Jānīt, tuptai, tuptai!" R. Kam. 8.

Avots: ME IV, 267

‡ tuptūzis Grenzhof (Mežmuiža), das Gefängnis. Vgl. tuktūzis 1.

Avots: EH II, 704

uztupt, häufiger refl. uztuptiês, sich auf etw. hinhocken: viens cālis uztupis uotram. uz ragavu stūra uztupās vēl viens braucējs.

Avots: ME IV, 394

nùotupêt, ‡ Refl. -tiês Salis, = nùotupt(iês): milzis ... slauktavi paņēmis, nuotupējās slaukt kazu Dünsb. Vecie grieķi II 106.

Avots: EH II, 103

tūptiês (li. tũptis "sich niederkauern") U., = tupti%C3%AAs">tuptiês.

Avots: ME IV, 282

uztupêt,

1) = tupt">uztupt(iês): vārnas mē̦dz uztupēt uz zariem Salis; "aufhukken" L.; = uzdirst (in der Klndersprache) Stenden: tu laikam esi uztupējis uz grīdas.

Avots: ME IV, 394

II uztupis, Adv., votnübergeneigt, hokkend A.- und N. - Schwanb.; eigentlich wohl ein part. praet. act. zu uztupt.

Avots: ME IV, 394

uztupstîtiês: u. ("ar grūtu uztupties") uz ve̦zuma Jürg.

Avots: EH II, 738