Paplašinātā meklēšana

ce̦tur̃ksnis,

1): auch (mit ur̂) N.- Wohlfahrt, (mit ur̂ ² ) Siuxt; zu 1-4 s. die Bemerkung
J. Alunans IMM. 193311, 333;

4): " ¹ / ₄ arkla liela māja" Zēvers IMM. 1928 II, 198; ‡

5) ein Hof, den man mit 4 Pferden bearbeitet
AP.

Avots: EH I, 267

ce̦tur̃ksnis, ce̦turksnis L., ce̦r̂tuoksnis (aus tahm. ce̦tuorksnis) Ahs.,

1) ein Viertel:
stundas c.;

2) das Mondviertel;

3) das Vierteljahr;

4) ein Feldmass:
Dūksti bij ce̦turkšņa māja Vīt.

Avots: ME I, 376

ceturksnis, 1/4 von einer Viertelofstelle Kav.

Avots: ME I, 376

pusce̦turksnis, das Achtel Mag. V, 1, 187.

Avots: ME III, 424

pusce̦turtniẽks, wer 1/8 Haken Landes hat, der Achtelhäker Bielenstein Holzb. 515.

Avots: ME III, 424

‡ šotur̃ks Lems. "?": tirgū braucējs saģērbies kâ š. (von jem., der dicke Kleider und Pelze angezogen hat und dadurch unschön aussieht).

Avots: EH II, 654

tur̃ks, ein Türke; uzmetu turku pupu BW. 4996 var.

Avots: EH II, 705

tur̃ks (li. tur̃kas), der Türke.

Avots: ME IV, 272

‡ tùrkst ² , -šu, -su Nautrēni, ein Schallverbum: zemes vēzīši turkš. jam blusa ausī turkse (od. turksa).

Avots: EH II, 705

ce̦turtnis, = ce̦turksnis IV Mos. 28, 5 u. a.

Avots: ME I, 376

ìepùst, tr.,

1) einblasen, einhauchen:
dievs iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu I Mos. 2, 7;

2) anfangen zu blasen:
kāds vējš iepūš trešā dienā pēc gada ce̦turkšņa, tāds pūtīs līdz jaunam ce̦turksnim Etn. II, 95;

3) anfachen, anmachen:
kad man tika, es iepūtu nuo smildziņas uguntiņu. Fig.: tauta iepūtusi viņuos savu sirds kvē̦lu Aps.,

4) einblasen, einflüstern:
ja tu viņam par šituo lietu vienu vārdiņu iepūtīsi ausīs... Blaum. Refl. - tiês,

1) anfangen zu blasen, wehen:
vējš diktāki iepūšas Janš.;

2) sich aufblasen, sich wichtig tun:
gan tā liela iepūtās, ar māmiņu rādamās BW. 18858;

[3) (vom Wasser) sich ansammeln (in der Staueng):
nu varēs malt: ūdens jau ir iepūties Sessw.].

Avots: ME II, 54

krustaine, ‡

3) "dienas vārds rudens ce̦turksnī" Saikava.

Avots: EH I, 660

piẽrendẽlis PS., pierendielis, pierendiele U., ein Viertel; aus nd. ferendell Livl. Güterurk. I, 618. Dafür jetzt ce̦turksnis.

Avots: ME III, 284

pulce,* die Versammlung, das Sichversammeln: pulces vieta Lāčpl. 120. vel stundas ce̦turksnis līdz pulces laikam Seibolt.

Avots: ME III, 406

stūrks, ein Mensch mit sehr langen Beinen U. (unter starka). Wohl (mit kuron, ūr < ur) aus *sturks, und dies aus mnd. stork "Storch".

Avots: ME III, 1110

tēmēt, -ẽju,

1) = tāmêt 1, wahrnehmen, deuten, absehen, erwägen Celm., Erlaa, Lubn., Sessw., Wessen: visi veŗas, visi tēmē, voi es ciki gudra e̦su BW. 22678. es tēmēju, tēmēju un nevarēju pazīt Lubn. pē̦rk... avīzes un nuo tām tad tēmē, kuo prūši gribuot darīt A. Brigader Daugava I, 1322. Pēterītis sāk ausīties un tèmēt ² Vīt. 51; seine Aufmerksamkeit worauf wenden Meiran (mit è ² ): suns tēmēja uz krūmu pusi Warkl.; Acht geben: gan tēmēja vārītājs, lai ni˙kas ni˙kā neieme̦t Pas. V1, 134;

2) = tāmêt 2, zielen Golg., Grawendahl, Kalz., Laud., Lennew., Lubn., N.-Peb., N.-Wohlfahrt, (mit ẽ ) MSil., Notk., (mit è ² ) Aiviekste, Bers., Bērzpils, ("mit ê ") Fest., Meselau, N.-Schwanb., Sessw.: ne katrs šāvējs pruot labi tēmēt Grawendahl. pieliek tuo (= šauteni) pie vaiga un tēmē Valdis Stabur. b. 263. ierauga zaki skrienam, sāks jau tēmēt Pas. II, 381 (aus Dahlen), ilgi tēmejis gailim LP. V, 3. taisni tē̦mē̦dams uz caurumu Vīt. 36. turks jau tēmē krūtīs MWM. IX, 448. tēmēja..., kamē̦r nuotemēja A. Brigader Daugava I, 1227. vīrs tēmēja pāri par... ezera gapumu LP. VI, 636. turējis ruoku apaļu tēmējamuo skrituli LP. VII, 963. šāds izteikums bija labi tē̦mē̦ts un zīmīgs A. v. J. 1896, S. 28. labs tē̦mē̦tājs Kaudz. Refl. -tiês Bers., Lubn., zielen. Gleich li. tèmèti(s) Lit. Mitt. I, 301 oder tė˜myti(s) "(sich) genau merken" wahrscheinlich auf r. тямить "wissen" (zur Bed. vgl. klr. тямити "merken") beruhend; vgl. auch tāmêt I. Li. tė˜rnytis hat Fick Wrtb. I4, 442 zu gr. τημελής "sorgend" gestellt, aber dies dürfte aus *τλημελής dissimiliert sein (zur Form vgl. einerseits ἀμελής "sorglos", anderseits - τληπαϑής "unglücklich").

Avots: ME IV, 171

II treinis (li. treinis "Drittel" bei Bezzenberger BGLS. 333), das Drittel (mit eĩ) Katzd.; das Drittel einer Masseinheit (z. B. 1/3 Kubikfaden Holz [mit eĩ] Schrunden, 1/3 [in Assiten: 1/4] einer Heringstonne); "eine kleine Heringstonne" (mit eĩ) Kalleten; "1/4 Kubikfaden (Holz)" Etn. III, 107, Assiten, Hasenpot, Neuhausen: nuopirku treini siļķu. ce̦turksni malkas pirkt mums par maz, pusass par daudz, tāpēc pirksim treini Katzd. Nebst li. treĩnas "ein Drittel" zu trîs "drei".

Avots: ME IV, 228