aiztusnītàiztusnīt Duomas III, 433 oder (in Drostenhof) àiztušņât, (stöhnend) langsam weggehen.Avots: ME I, 57
attusnīt‡ attusnît C.,1) keuchend herkommen;2) (etwas Schweres) keuchend herschleppen.Avots: EH I, 177
ietusnīt[ìetusnît, keuchend (etwas Schweres) herein -, hineintragen: maisu Lis., Jürg. Refl. - tiês, keuchend und schwerfällig hereinkommen od. hineingehen od. hineinsteigen Warkl.]Avots: ME II, 84
notusnīt[nùotusnît,1) = nùotust 1 Neu-Wohlfahrt;2) stöhnend (etwas Schweres) herunterschaffen: n. baļķi nuo augšas Warkl. Refl. -tiês,1) = nuotusnît 1: cilvē̦ks, cūka nuotusnījās C.;2) mühsam und stöhnend sich herab- od. hinbewegen: ve̦ctē̦vs ar muokām nuotusnījās nuo lāvas Jürg. n. uz kaimiņiem Warkl.;3) eine Zeitlang trödeln: viņš vienmē̦r beidzamais pie darba, juo nevar mājā nuotusnīties vien Ruj.;4) "nuosmakt" Warkl.]Avots: ME II, 879
patusnītpatusnît,1) = patusnuôt;2) = pavilkt (etwas Schweres) C.: nevar maisu patusnīt. Refl. -tiês, sich eine Weile mühsam fortbewegen: p. uz priekšu Warkl.Avots: ME III, 126
satusnītsatusnît,1) = satust 2 Ermes;2) verpacken U. Refl. -tiês, sich verpakken Salis, Allend., Lems. n. U.; sich vermummen Kreuzb.Avots: ME III, 768
tusnīttusnît, -īju: auch Orellen, Schwanb.,1): stöhnen Seyershof;2): tusnīdams (keuchend, sich mühsam fortbewegend ?) cauri kupe̦nām uz pagastnamu Daugava 1938, 604. ‡ Refl. -tiês, sich keuchend, mühsam bewegen (?): viņa tusnījās uz augša un brīnīdamās juta, ka piecelties varuot gluži labi Ciema spīg. 7.Avots: EH II, 706
uztusnātuztusnât, uztusnêt, uztusnît, uztusnuôt,1) schwer atmend, keuchend hinaufgelangen: uztusnāja (uztusnīja Salis) kalnā;2) keuchend hinaufschaffen: uztusnīt maisu pa trepēm augšā. Refl. uztusnîtiês Salis, = uztusnât 1.Avots: ME IV, 394