tusnīt
tusnît, -īju: auch Orellen, Schwanb.,
1): stöhnen
Seyershof;
2): tusnīdams (keuchend, sich mühsam fortbewegend ?)
cauri kupe̦nām uz pagastnamu Daugava 1938, 604. ‡ Refl. -tiês, sich keuchend, mühsam bewegen (?): viņa tusnījās uz augša un brīnīdamās juta, ka piecelties varuot gluži labi Ciema spīg. 7.
Avots: EH II, 706
1): stöhnen
Seyershof;
2): tusnīdams (keuchend, sich mühsam fortbewegend ?)
cauri kupe̦nām uz pagastnamu Daugava 1938, 604. ‡ Refl. -tiês, sich keuchend, mühsam bewegen (?): viņa tusnījās uz augša un brīnīdamās juta, ka piecelties varuot gluži labi Ciema spīg. 7.
Avots: EH II, 706