Paplašinātā meklēšana

I tutenis: auch Frauenb., Iw., Nerft., Demin. tutenītis AP.; ar savu tuteni pie visa klaipa BW. 26075. labu nazi izvīluši, tutenīti iede̦vuši 2215.

Avots: EH II, 706

I tutenis Dr., Arrasch, Bauske, Kalleten, tute̦ns U., Dond., Drosth., Golg., Kaizenau, Lös., Meiran, Salisb., Sessw., Sonnaxt, tutens Mag. IV, 2, 152, BieIenstein Holzb. 585, Katzd., Wessen, tutans Kand., tutins Sussei n. FBR. VII, 132, Bers., Erlaa, Gr.-Buschh., KI., Pilda, Warkh., Warkl., Wessen, Demin. tutentiņš BW. 19371, ein grosses Dolchmesser; tutans Mag. XIII, 2, 44, ein Messer mit einem Holzstiel: maizes griêžamuo tute̦nu Duomas I, 926. ve̦cmāte nuogriêza ar tuteni nabu BW. I, S. 186. tutins Zaļmuiža "ein altes, stumpfes Messer". Nebst *tate zu li. (in Dusetos) tũtinas "ein grosses Messer".

Avots: ME IV, 274, 275

II tutenis Siuxt, die Blutfeder ("neizaugusi putna spalvä). Vgl. dute 1 und tumas.

Avots: ME IV, 275

tuteniski (Adv.), kopfüber: Jānis tam iespēris tik stipri ar kāju, ka Jukums tuteniski izvēlies nuo istabas Pas. II, 62.

Avots: ME IV, 275

I kale: auch Ramkau; Salisb., Schujen; eine Ledertasche, die früher am Gürtel hängend auf dem Unterleib getragen wurde zur Bewahrung des duncis od. tutenis Kalz. und Walk n. BielU.; eine an einer Schnur hängend getragene Tasche Saikava.

Avots: EH I, 577

nags,

1): laid nagus! "kratz flugs"
Lng.;

3): drauga nagi (Var.: ruokas ) BW. 5584, 1. meitai darbu pilni nagi AP:, Siuxt. kad ņemšu sprungulu nagā, tad tu gan redzēsi Siuxt. nevaru ne˙kuo duot, - pašam tik tâ nagu starpā Dünsb. Skaistā Mīle 14. nagu palaidnis Frauenb., ein diebischer Mensch.
nagus turēt Lng., nicht stehlen. viņš netur labus nagus Lng., er stiehlt;

4): rādi, kāds tev n. ir! Pas. Vlll, 416. kamē̦r vien tē̦viem turēsies n. uz zveju Delle Negantais nieks 26. stāsta, kādi nagi bijuši, līdz sivē̦nus iedabūjuši maisā Janš. Mežv. ļ. I, 234. kādi nagi man ar tādu kverkli! Bandavā II, 91. manai svainei ... tādi nagi nav ar viņu turami kâ man, dzīvuojuot ar viņu vienās mājās Dzimtene V, 257. nagi! - tutenis raganai taisni aiz gultas Pas. IV, 11. tīri kâ naguos: kājas neklausa, un ruokas gurst Siuxt. naguos jau ir ar tiem čušņiem, kur jau viņi ira ebenda. nav ne˙kādu nagu, - vajag tik ķerties pie darba ebenda. nu ir naguos! Mežamuiža (Grenzhof). ka tevi naguos! ebenda;

6): nagu! "ruft man einem Pferde zu, dass es einen Huf hebe"
Tirsen u. a. šim zirgam sausi nagi un drūp ārā Siuxt. zirgam nuo lielas vilkšanas iegadās pilnie nagi (zem un pāri par nagiem aug gaļa, tâ ka tuo grūti apkalt) ebenda;

7): ce̦purēm ir n. Pas. XIII, 190;

8): auch Salis; eine gewisse Augenkrankheit
Orellen: acī n. iemeties. apužā ap tuo (scil.: acu ) vāku, kad ir iebiris kas, ieme̦tas tāds cietums, tuo sauc par acu nagu;

9): "slīps griêzums kuoka stīpas galuos" Siuxt: naguos turas stīpa kuopā; nagi satur, ka nešļūk ārā. stīpu liekuot ap trauku, šuos nagus pārliek krustām vienu pār uotru un aizāķē aiz stīpas;

11): vanaga nagi Wid., genista tinctoria; vanagu nadziņš Siuxt, eine gewisse Pflanze;
kaķa n., eine gewisse Pflanze (?): cik mēs patērējam kumelīšu, dzērves acu, kaķa naga Daugava 1928, S. 939; ‡

13) ve̦lna n. Siuxt, eine fünfzinkige Gabel zum Spreunehmen;
‡

14) putna n. U., ein Dieb (umschreibend).

Avots: EH II, 2

sarūsêt, sarūsît Spr., sarûst ² Ruj., intr., verrosten; einrosten: sarūsējis tutenis Stari II, 933. sarūsēja pieši mani BW. 7828. sarūs mana sīka nauda 11633. sarūs mans zuobentiņš 14032. dārgmetali nesarūsē Konv. ² 511. nuo sarūsējuša vaŗa Vēr. II, 455. ar sarūsējušām durvīm MWM. VIII, 890. - (fig.) sieva morāliski sarūsē Vēr. II, 819. sarūsējušās verdzības važas 1000.

Avots: ME III, 724

tutans, s. tutenis I.

Avots: ME IV, 274

*tute (?), = dute 2 (?): ar nazi vai tutēm (fehlerhaft für tuteni?) ne˙kad nedrīkstējuši me̦du griêzt Etn. II, 123. Vgl. tutenis I.

Avots: ME IV, 274

‡ tutenelis Jauns. B. gr. ³ II, 226., Demin. zu tutenis I.

Avots: EH II, 706

tutenêt, tuteņuôt, wie ein tutenishantieren: skalnazi, tuteni, iesim kāzās! es dzeršu, ēdīšu. tu tutenēsi (Var.: tuteņuosi) BW. 15998, 2.

Avots: ME IV, 274

tutenpīlis "?": visu laiku tutenpīlis pa pasuoli vazājās; nu atvežu brāliņam tutenpīļa glabātāju BW. 22869. (aus Selburg). Dürfte falsch für wirkliches *tutenpeilis (zu tutenis und peĩlis) geschrieben sein (in Selburg ist altes ī zu ei geworden!).

Avots: ME IV, 275

I tute̦ns, s. tutenis I.

Avots: ME IV, 275

V tutinât,

1) ein Messer
(tutenis

1) schärfen
Kalniena, Ruhental, Schwanb:, Sessw.;

2) schlachten
(gew, in der Zstz. mit nùo-) Pilten.

Avots: ME IV, 275

tutins, s. tutenis I.

Avots: ME IV, 275