Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tutens' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tutens' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
tutens
tutens
II tutens, in der Verbind. mēŗa tutens, = bada dze̦guze, der Wiedehopf Celm.; in Sessw. in dieser Bed. auch ohne mēŗa. Zu li. tūtlỹs "Wiedehopf", le. tutinât I, 2, gr. τυτώ· η' γλαῦξ Hes. τοῦτις· ο' χόσσυφος Hes. u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 745). Vgl. such tutiņš.
Avots: ME IV, 275
Avots: ME IV, 275
Šķirkļa skaidrojumā (5)
dute
dute,
1) der Stumpf:
ruokai plaukste nuorauta, dute vien palikusi Bers.;
2) ein stumpfes Werkzeug, eine stumpfe Waffe:
šis nazis tīrs dute, - ne˙maz nekuož Mar. n. RKr. XV, 113. [dutene L., ein Messer; vgl. tutens U.]
Avots: ME I, 522
1) der Stumpf:
ruokai plaukste nuorauta, dute vien palikusi Bers.;
2) ein stumpfes Werkzeug, eine stumpfe Waffe:
šis nazis tīrs dute, - ne˙maz nekuož Mar. n. RKr. XV, 113. [dutene L., ein Messer; vgl. tutens U.]
Avots: ME I, 522
spala
II spala,
1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Kalupe, Warkl., (Messerstiel)
AP., Fest., Oknist, Sonnaxt, (Handhabe der Sense) Kaltenbr., (Handhabe des Pfluges) Saikava, (Handhabe der Sichel) Ramkau: līdz spalai iegrūda viņam ... sānuos savu ... nazi Skalbe Raksti IV (1938), S. 274. tutens, kura s. bij apšūta ar plānu ādiņu Vanagu ligzda 136. Ivara pirksti žņaudza arkla spalas Sārts Druvas san 30; ‡
2) der Schlüssel (den man ins Schlüssetloch steckt)
Döbner, (spaliņa) AP., Saikava; spaleņa "tā atslē̦gas daļa, kas paliek nuoslē̦dzuot pie durvīm" Warkl.
Avots: EH II, 545
1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Kalupe, Warkl., (Messerstiel)
AP., Fest., Oknist, Sonnaxt, (Handhabe der Sense) Kaltenbr., (Handhabe des Pfluges) Saikava, (Handhabe der Sichel) Ramkau: līdz spalai iegrūda viņam ... sānuos savu ... nazi Skalbe Raksti IV (1938), S. 274. tutens, kura s. bij apšūta ar plānu ādiņu Vanagu ligzda 136. Ivara pirksti žņaudza arkla spalas Sārts Druvas san 30; ‡
2) der Schlüssel (den man ins Schlüssetloch steckt)
Döbner, (spaliņa) AP., Saikava; spaleņa "tā atslē̦gas daļa, kas paliek nuoslē̦dzuot pie durvīm" Warkl.
Avots: EH II, 545
tūte
tutenis
I tutenis Dr., Arrasch, Bauske, Kalleten, tute̦ns U., Dond., Drosth., Golg., Kaizenau, Lös., Meiran, Salisb., Sessw., Sonnaxt, tutens">tutens Mag. IV, 2, 152, BieIenstein Holzb. 585, Katzd., Wessen, tutans Kand., tutins Sussei n. FBR. VII, 132, Bers., Erlaa, Gr.-Buschh., KI., Pilda, Warkh., Warkl., Wessen, Demin. tutentiņš BW. 19371, ein grosses Dolchmesser; tutans Mag. XIII, 2, 44, ein Messer mit einem Holzstiel: maizes griêžamuo tute̦nu Duomas I, 926. ve̦cmāte nuogriêza ar tuteni nabu BW. I, S. 186. tutins Zaļmuiža "ein altes, stumpfes Messer". Nebst *tate zu li. (in Dusetos) tũtinas "ein grosses Messer".
Avots: ME IV, 274, 275
Avots: ME IV, 274, 275