Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tutens' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tutens' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

tutens

tute̦ns: (acc.) gaŗuo tute̦nu BW. 2920; Demin. tuteniņš 1213.

Avots: EH II, 706


tutens

I tute̦ns, s. tutenis I.

Avots: ME IV, 275


tutens

II tutens, in der Verbind. mēŗa tutens, = bada dze̦guze, der Wiedehopf Celm.; in Sessw. in dieser Bed. auch ohne mēŗa. Zu li. tūtlỹs "Wiedehopf", le. tutinât I, 2, gr. τυτώ· η' γλαῦξ Hes. τοῦτις· ο' χόσσυφος Hes. u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 745). Vgl. such tutiņš.

Avots: ME IV, 275

Šķirkļa skaidrojumā (5)

dute

dute,

1) der Stumpf:
ruokai plaukste nuorauta, dute vien palikusi Bers.;

2) ein stumpfes Werkzeug, eine stumpfe Waffe:
šis nazis tīrs dute, - ne˙maz nekuož Mar. n. RKr. XV, 113. [dutene L., ein Messer; vgl. tutens U.]

Avots: ME I, 522


spala

II spala,

1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Kalupe, Warkl., (Messerstiel)
AP., Fest., Oknist, Sonnaxt, (Handhabe der Sense) Kaltenbr., (Handhabe des Pfluges) Saikava, (Handhabe der Sichel) Ramkau: līdz spalai iegrūda viņam ... sānuos savu ... nazi Skalbe Raksti IV (1938), S. 274. tutens, kura s. bij apšūta ar plānu ādiņu Vanagu ligzda 136. Ivara pirksti žņaudza arkla spalas Sārts Druvas san 30; ‡

2) der Schlüssel (den man ins Schlüssetloch steckt)
Döbner, (spaliņa) AP., Saikava; spaleņa "tā atslē̦gas daļa, kas paliek nuoslē̦dzuot pie durvīm" Warkl.

Avots: EH II, 545


tūte

III tūte, in der Verbindung bada tūte, der Wiedehopf U. Zu tutens II.

Avots: ME IV, 283


tutenis

I tutenis Dr., Arrasch, Bauske, Kalleten, tute̦ns U., Dond., Drosth., Golg., Kaizenau, Lös., Meiran, Salisb., Sessw., Sonnaxt, tutens">tutens Mag. IV, 2, 152, BieIenstein Holzb. 585, Katzd., Wessen, tutans Kand., tutins Sussei n. FBR. VII, 132, Bers., Erlaa, Gr.-Buschh., KI., Pilda, Warkh., Warkl., Wessen, Demin. tutentiņš BW. 19371, ein grosses Dolchmesser; tutans Mag. XIII, 2, 44, ein Messer mit einem Holzstiel: maizes griêžamuo tute̦nu Duomas I, 926. ve̦cmāte nuogriêza ar tuteni nabu BW. I, S. 186. tutins Zaļmuiža "ein altes, stumpfes Messer". Nebst *tate zu li. (in Dusetos) tũtinas "ein grosses Messer".

Avots: ME IV, 274, 275


tutiņš

tutiņš, ein Vogel: tutiņš aiztecējis pie ganiem LP. V, 160. Gleich tutens II?

Avots: ME IV, 275