Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tvīka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tvīka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
tvīka
tvīka, die Hitze, Schwüle: karstā tvīkā tuo (zemi) pārklāja jauni asni Upītis Sieviete 220. dze̦strums vēl nespēj dzest tvīku Ezeriņš Leijerk. I, 258. ielēja... asinīs mulsinuošu nemieru un tvīku A. Brigader Daugava I, 1086.
Avots: ME IV, 292
Avots: ME IV, 292
tvīkains
tvîkaîns 2 , schwül: gaiss bija . . . tvīkains un sutīgs Janš. Bandavā lI, 365. laiks . . . bija karsts un tvīkains Mežv. ļ. II, 529. tvzkainās naktīs MWM. X, 205.
Avots: ME IV, 292
Avots: ME IV, 292
tvīkans
Šķirkļa skaidrojumā (13)
atsarka
atsarka, rötlicher Wiederschein: sils nuo saules atsarkas tvīka MWM. VI, 834.
Kļūdu labojums:
Wiederschein = Widerschein
Avots: ME I, 188
Kļūdu labojums:
Wiederschein = Widerschein
Avots: ME I, 188
ķirzāt
ķìrzât, -ãju, tr., schelten, durchhecheln: kaut gan viņa vaigi pietvīka aiz kauna, ka tas sāk ķirzāt savas sievas kļūdas A. XVI, 531. Refl. -tiês, zanken Lös. n. Etn. IV, 66, Lub., [ķir̂zâties 2 Nigr.].
Avots: ME II, 386
Avots: ME II, 386
līksms
lìksms (li. liñksmas), [n. Bl. auch lĩksms ], froh, heiter: viņa seja vēl tvīka nuo līksmām atmiņām Vēr. I, 661. dziesmas jaunieši nuo sirds un līksmi dzied Lautb. daudz dieniņu mūžiņā, cita sē̦ra, cita līksma. Bis jetzt gewöhnlich mit g geschrieben (idem man es zu lĩguot stellte). Wohl [nach Leskien Abl. 334 ] zu le. lìkt, lìekt: [urspr. also etwa: geneigt (vgl. li. põns man liñkę̄s "der Herr ist mir geneigt"). ]
Avots: ME II, 486
Avots: ME II, 486
nopliķēt
nùopliķêt, nùopliķuôt, tr., ohrfeigen, maulschellieren: viņš satvīka kâ nuopliķē̦ts Saul.
Avots: ME II, 831
Avots: ME II, 831
notvīkt
nùotvìkt, intr.,
1) erhitzen, rot werden vor Schwüle, Scham:
Pēteris nuo kauna un bailēm nuotvīcis A. XI,100. viņš aizlika vaigam ruoku priekšā, lai nere̦dzē̦tu, ka tas nuotvīka Blaum.;
2) verschmachten:
mans gars iekš manim nuotvīcis Psalm 143, 4. viss dabā kâ nuotvīcis un nuoguris Aps. [atse̦dz palagus;... bē̦rns pa˙visam... nuoslāpis, nuotvīcis Anekd. 26.]
Avots: ME II, 879, 880
1) erhitzen, rot werden vor Schwüle, Scham:
Pēteris nuo kauna un bailēm nuotvīcis A. XI,100. viņš aizlika vaigam ruoku priekšā, lai nere̦dzē̦tu, ka tas nuotvīka Blaum.;
2) verschmachten:
mans gars iekš manim nuotvīcis Psalm 143, 4. viss dabā kâ nuotvīcis un nuoguris Aps. [atse̦dz palagus;... bē̦rns pa˙visam... nuoslāpis, nuotvīcis Anekd. 26.]
Avots: ME II, 879, 880
pārtvīkt
pãrtvìkt, intr., übermässige innere Hitze empfinden: viņa pārtvīka un nuosarka Latv.
Avots: ME III, 184
Avots: ME III, 184
patvīkt
pietvīkt
pìetvìkt, erröten: pietvīkusi Marija stāvēja pie plīts Vēr. II, 1041. Jānis pietvīka vaigā Krišs Laksts 50. apzinādamās, ka gan˙drīz puse nuo šā kauna tai jāņe̦m pašai uz sava birka, viņa pietvīka vēl vairāk Vēr. II, 192. - Part. pietvìcis,
1) errötet;
2) sehr erhitzt und durstig
U.;
3) auch pietviciês, dunstig:
pietvīcis iaiks, dunstiges Wetter U. gaiss smags un pietvīcis Aps. IV, 6. ja saule iet pietvīkusēs un ja saulei dārzs apkārt, tad rītu līs Etn. II, 95.
Avots: ME III, 307
1) errötet;
2) sehr erhitzt und durstig
U.;
3) auch pietviciês, dunstig:
pietvīcis iaiks, dunstiges Wetter U. gaiss smags un pietvīcis Aps. IV, 6. ja saule iet pietvīkusēs un ja saulei dārzs apkārt, tad rītu līs Etn. II, 95.
Avots: ME III, 307
rožains
ruožaîns,
1) auch ruožuôts, mit Rosen versehen, verziert: ruožainās, kre̦llainās sasē̦dušas rindiņā. kur, māmiņa, es sēdēšu? ne man ruozes, ne krellītes BW. 14692, 19. vaiņag manu, ruožuotuo! 24283 var.;
2) rosenfarbig, rosenrot:
ruožainas lūpas. ruožainā gaismā debess tvīka MWM. XI, 177. ruožainajā rītā Vēr. II, 1221.
Avots: ME III, 587
1) auch ruožuôts, mit Rosen versehen, verziert: ruožainās, kre̦llainās sasē̦dušas rindiņā. kur, māmiņa, es sēdēšu? ne man ruozes, ne krellītes BW. 14692, 19. vaiņag manu, ruožuotuo! 24283 var.;
2) rosenfarbig, rosenrot:
ruožainas lūpas. ruožainā gaismā debess tvīka MWM. XI, 177. ruožainajā rītā Vēr. II, 1221.
Avots: ME III, 587
šalkt
II šalkt, erschauern, schaudern: viņa sēdēja... un tvīka un šalka (es wurde ihr heiss und kalt) Blaum. Stāsti 56. Subst. šalkums, Kälteschauer: auksts šalkums man mugurā ķeras MWM. III, 336. Plur. šalkumi, Schauder Segew.
Avots: ME IV, 3
Avots: ME IV, 3
tvīcin
tvìcin, zur Verstärkung von tvìkt: tvīcin tvīka uoša uogle BW. 12982. Pēterim seja tvīcin tvīka Saul. I, 105.
Avots: ME IV, 292
Avots: ME IV, 292
tvīksme
tvīkt
tvìkt,
1): auzas aruodā sāka t. ("kaist"; mit ì 2 ) Kaltenbr. man zabākuos kājas tvìkst 2 ("sūt un silst") Liepna. trauki tvīka karstā tvaikā Anna Dzilna 169; ‡
2) = briêst: tvīcen tvīka sīkas vārpas BW. 28811. Subst. tvīkums: t. un karsuons būs klāt L. L. ārste 22.
Avots: EH II, 711
1): auzas aruodā sāka t. ("kaist"; mit ì 2 ) Kaltenbr. man zabākuos kājas tvìkst 2 ("sūt un silst") Liepna. trauki tvīka karstā tvaikā Anna Dzilna 169; ‡
2) = briêst: tvīcen tvīka sīkas vārpas BW. 28811. Subst. tvīkums: t. un karsuons būs klāt L. L. ārste 22.
Avots: EH II, 711