Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'uļināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'uļināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (25)

apmuļināt

apmuļinât, tr., besabbeln: maizi; beschmutzen, unordentlich, ohne die gehörige Gründlichkeit eine Arbeit tun: apmuļināts vien vēl ir; nav nekas padarīts SP. mūsu ausis ir vācu valuodas apmuļinātas, unsere Ohren sind durch die deutsche Sprache unsicher, abgestumpft worden.

Avots: ME I, 109

apuļināt

apuļinât, tr., oberflächlich eine Arbeit tun Etn. III, 146; abstumpfen: ir nu tāds apuļināts, nejūtīgs muļķis A. XII, 407. es guodam pabeidzu, kuo viņš bij apuļinājis ar cirvi Vid.

Avots: ME I, 132

kuļināt

kuļinât: k. alu pudelēs Linden in Kurl., Salis, Seyershof.

Avots: EH I, 673

ļuļināt

[ļuļinât, murmeln, brummen Wid.] Refl. -tiês, [sich abgeben mit?]: es ļuļināšuos ap tavu madāmu Saul. III, 113; ["spielen, tändeln": ļ. ar bē̦rnu Warkl.].

Avots: ME II, 542

ļuļināt

‡ II ļuļinât PV. "kuļināt: maigi - kâ auklējuot - ruokā turēt; kuļinuot maidzīt".

Avots: EH I, 774

muļināt

muļinât: oberflächlich waschen Grenzhof (Mežamuiža); besudeln N.-Wohlfahrt; (in der Hand) hin und her drehend beschmutzen Stenden. ‡ Refl. -tiês Stenden,

1) häufig angerührt od. gedreht schmutzig werden:
grāmatu daudz šķirstuot, lapas sāk m.;

2) ohne rechten Erfolg arbeiten.

Avots: EH I, 831

muļināt

muļinât, herumwühlen, nicht vom Flecke kommen [PS., Jürg.], ohne Zähne essen: viņš muļina ēdienu pa muti, ne˙maz lāga neē̦d gaļu Līn.; ["viļāt spaidīt, mīcīt un pie tam samurkšķīt; neveikli, nemākulīgi un ilgi kuo darīt" Nötk.].

Avots: ME II, 666

nomuļināt

nùomuļinât, tr. m abstumpfen: miesās un garā nuomuļināts Aps., s. auch nùomuļât.

Avots: ME II, 822

nomuļināties

nùomuļinâtiês, ‡

2) lange Zeit arbeitend beinahe nichts ausrichten
Behnen.

Avots: EH II, 70

piemuļināt

pìemuļinât, mit Geifer verunreinigen: teļš piemuļinājis ķipu Salis.

Avots: ME III, 274

sakuļināt

sakuļinât,

2): s., lai ruodas putas Linden in Kurl.

Avots: EH XVI, 421

samuļināt

samuļinât PS., Woimarshof, Dond., Zögenhof, Ermes, Salis, Siuxt, Kursiten, Widdrisch, = samuļât 3.

Avots: ME II, 690

tuļināties

‡ tuļinâtiês Seyershof "pavirši parādīties".

Avots: EH II, 702

uļināt

II uļinât; sprudeln, rieseln: pavasarī ūdeņi uļina pa visām malām Saikava.

Avots: ME IV, 298

uzkuļināties

uzkuļinâtiês,

1) zappelnd (mühsam
N.Peb.) hinaufgelangen: slīcējs uzkulinājās nuo ūdens Daugeln;

2) = uzkultiês 1 Blieden.

Avots: ME IV, 346

uzmuļināt

‡ uzmuļinât, = uzmuļ˜ļât: cik nu man tās zemītes! tuo es tâ˙pat vien uzmuļinu bz kāda agronoma Veldre Dēli un meitas 126.

Avots: EH II, 729

vuļināt

vuļinât: (kukulis) uz gurneņiem vuļināts Tdz. 56876.

Avots: EH II, 799

vuļināt

vuļinât, wälzen, rollen Baltinov, Mar., Marienhausen, Mērdzine, Pilda, Schwanb., Zvirgzdine: slīkuoni vajaga vuļināt Mar. n. RKr. XV, 144. bē̦rni vuļina ripu pa pagalmu Zvirgzdine. akmiņus pa tīrumu vuļina vienā vietā ebenda. vuļināt mīklu, mālus, vaskus Baltinov, Šķilbē̦ni.

Avots: ME IV, 676