Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'uima' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'uima' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

uima

ùima 2 Saikava, der Wunsch, Trieb, Drang: nu man liela uima padzīvuoties kādu laicinu uz vaļas Saikava.

Avots: ME IV, 296

Šķirkļa skaidrojumā (4)

pēķot

pêķuôt 2 auch Edwalen, Schnehpeln, UImalen: kuo tu tur tik daudz pēķuo? "viel und lange (bis zum Überdruss) von ein und derselben Sache sprechen" NB.: zē̦ns pēķavis pēc jaunas ce̦pures.

Avots: EH XIII, 227


silt

sil˜t (li. šìiti) Wolm., Deg., Siuxt, Līn., Iw., sil˜stu, silu, intr., warm werden: saule silst Br. 546. gaiss, ūdens silst. sirds silst, das Herz wird bewegt U. sirds silst nuo mīļām atmiņām A. v. J. 1901, S. 815. silst divas sirdis mīlestībā A. XX, 508. Nebst li. dial. šalimà "Wärme" zu la. calēre "warm sein", calidus "warm", and. halôjan "brennen" u. a., s. Trauimann Wrib. 304 f., Walde Wrtb.E 112, Fick Wrtb. III 4 , 83, Siokes Wrtb. 331, Wood AfPh. XXI, 182 und XXIII, 197. Anscheinend dieselbe Wurzei bezeichnet die Kälte, das Frieren (s. unter salˆt); vgl. dazu die Notiz unter mazs.

Avots: ME III, 840


tuims

tuĩms Adiamünde, Kürbis, Nauksch., Salis, benommen, blöde Adiamiinde, Salis, (von einem Schlag od. Fall) Kürbis, Ruj.; müde Salis; tölpelhaft Nauksch., Seppkull: tuims cilvē̦ks Salis. tuima galva ebenda. tuimi miesās A. v. J. 1885, S. 160. nuotirpa ruoka gluži tuima Ruj. krītuot sasitās galva; paliku guļuot gluži tuims Ruj. Aus estn. tuim "stumpf, dumm, gefühllos, vertaubt".

Avots: ME IV, 254


vigristgaila

vigristgaila (?),Bocksbart, Geissbart (spiraea uimaria) Fischer 241.

Avots: ME IV, 582