Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ujināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ujināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

mujināt

[mujinât Schujen "ohne Zähne essen".]

Avots: ME II, 663

pacujināt

‡ pacujinât AP., ein wenig hetzen: p. suni.

Avots: EH II, 124

sacujināt

sacujinât (unter sacuidinât): s. suni, lai atgrìež guovis AP.

Avots: EH II, 400

sa-ujinât, nach Hause rufen (Hirten): saimniece tuo bij saujinājuse šuodien puscēlienā Duomas III, 456. Refl. -tiês Walk, Roop, Hochrosen, Lemsal, Nötk., Schwanb., Sessw., Smilten, Ronneb., Neugut, Aahof, Druw., Selsau, Festen, Lös., Peb., Lub., Sinolen, Vank., Golg., einander mit u- ū- Rufen von sich Kunde geben: tie bij saujinājušies un sasveicinājušies visā galvā ar tiem, kas jau bij priekšā Duomas II, 28.

Avots: ME III, 771

tujināt

tujinât, = tuvinât. Refl. -tiês, = tuvi-nâtiês: netujinies man klāt! Ahs. n. RKr. XVII, 59.

Avots: ME IV, 254

ujināt

ujinât,

1) s. ujât I;

2) (Hirten) nach Hause rufen
Apses dēls.

Avots: ME IV, 296

uzujināt

uzujinât, uja! rufend auffinden: uzujināt mežā ganu.

Avots: ME IV, 395

Šķirkļa skaidrojumā (1)

ujāt

ujât, -ãju,

1) auch ujinât Peb. Und Westlivl. (Salis) n. U., Ruj., Salisb., Segew., Widdrisch, = uijât 1, (andern Hirten) zurufen, uja! rufen: luopus, kad ies uotru tiesā, ne˙kas . . . neujās, neļīlās Janš. Mežv. ļ. I, 182. ņēmuos vēl labi ujāt un kaunināt, līdz. . . abi (vilki) palika . . . sēduot 199. "uja, pagāns! uja, bezkauņa!" kliedza Paula, un uotra meita ujināja tâ, ka viss mežs skanēja Veselis Saules kapsēta 7. (bērns) sit plaukstas un ujināt ujiua Latv. e̦glājā skanēja klaigas, ujināšana Veselis Saules kapsēta 6. iesākās uzdzīve ar dziesmam, ujināšanu un līksmu auruošanu Daugava I. 432;

2) hunzen, schimpfen, heruntermachen
Katzd.: ujā kâ suni. viņa tās dažādi sunīja, ujāja, rāja un kaunīja par katru nieku Janš. Mežv. ļ. II, 476.

Avots: ME IV, 296