Paplašinātā meklēšana

‡ àizbraũcinâtiês, beim Spazierenfahren, Rodeln (versehentlich) hingeraten: bē̦rns aizbraucinājies par tālu Stenden.

Avots: EH I, 11

‡ àizčapstinâtiês, für eine kurze Weile zu jappen (schnappen) anfangen: viņš aizčapstinājās Gr. - Buschh.

Avots: EH I, 15

àizgrudzinâtiês, anfangen zu wiehern, einen wiehernden Laut von sich geben Spr.

Avots: ME I, 27

‡ àizģuģinâtiês Kat., O. - Bartau, = àiztîtiês.

Avots: EH I, 26

‡ àizknapinâtiês, sich einschränkend durchkommen bis...: a. ar gaļu līdz pavasarim Salis.

Avots: EH I, 32

‡ àizpaũnâtiês, nach saumseliger Vorbereitung mit seinen Habseligkeiten wegziehen (intr., verächtlich) Siuxt: nu jau reiz aizpaunājās ar.

Avots: EH I, 41

‡ àizplezdinâtiês,

1) hin-, wegflattern, die Flügel schwingend hin-, wegeilen Dunika: pīles aizplezdinājās pa le̦du;

2) auf Glatteis oder durch Kot mühsam hin-, weggehen
Dunika, Kal.

Avots: EH I, 42

‡ àizplidinâtiês Meselau, = ‡ àizplezdinâtiês.

Avots: EH I, 43

àizrekš(ķ)inâtiês, oder aizrekš(ķ)êtiês, einen grunzenden Laut von sich geben: cūka aizrekšinās Aps., JK.

Avots: ME I, 46

àizrekš(ķ)inâtiês, oder aizrekš(ķ)êtiês, einen grunzenden Laut von sich geben: cūka aizrekšinās Aps., JK.

Avots: ME I, 46

àizrisinâtiês, sich los-, entwickeln bis zu einer bestimmten Stelle: duomu pavediens aizrisinājās līdz viņas pašas bērnībai Up.

Avots: ME I, 46

‡ àizrubinâtiês, für eine kurze Zeit zu falzen (kollern) anfangen: teteris aizrubinājās un apklusa.

Avots: EH I, 46

‡ àizskrabinâtiês. nagend für eine kurze Zeit zu rasseln anfangen Bauske u. a.: aiz skapja aizskrabinājās peles.

Avots: EH I, 48

‡ àizšļũcinâtiês, (aus eigenem Antrieb) hin-, weggleiten, -rutschen: a. pa le̦du līdz kādai vietai.

Avots: EH I, 56

àizšļûdinâtiês, hinglitschen, hingleiten: aizšļūdināties pa uolainuo ceļu uz istabu Poruks.

Avots: ME I, 55

‡ àizspirinâtiês, = ‡ àizspãrdîtiês.

Avots: EH I, 50

‡ àizspurinâtiês Lemsal, = ‡ àizspãrdîtiês.

Avots: EH I, 51

‡ àizsprudzinâtiês,

1) sich drängend stecken bleiben
Dond.: siena ve̦zms aizsprudzinājies šķūņa vārtuos;

2) a. kam gaŗām, sich an jem. vorbeidrängen
Dond.

Avots: EH I, 51

‡ àizvaimanâtiês, aufjammern.

Avots: EH I, 61

‡ àizvicinâtiês, (sich hin und her drehend?) sich hin-, wegbegeben Frauenb.: kur viņš nu atkal aizvicinājies?

Avots: EH I, 63

apdze̦nâtiês, sich belaufen (vom Vieh) Stürzenh.

Avots: ME I, 84

apklaušinâtiês, sich erkundigen: par labībās ce̦nām tam nenāca prātā apklaušināties pie tē̦va. tas apklaušinās pēc vietas Alm.

Avots: ME I, 95

‡ apluncinâtiês, sich (an eine ganze Anzahl von Objekten) anschmeicheln: viņš jau būs apluncinājies ap visiem Jürg.

Avots: EH I, 99

appudžinâtiês Ahs., sich langsam ankleiden (zurechtmachen).

Avots: EH I, 106

‡ aprutinâtiês (?) Warkl. "= ‡ apruõtinâtiês".

Avots: EH I, 110

‡ apslidinâtiês (ar slidām), Schlittschuh laufend herumgelangen (um) Salis u˙a.: a. (ar slidām) e̦ze̦ram vis˙apkārt.

Avots: EH I, 114

‡ aptapinâtiês, = patapinâtiês: kad paši nebūsim pie citiem aptapinājušies, tad arī tie nenāks pie mums ne˙kuo tapināt Janš. Mežv. ļ. I, 337. pie . . . Pēteŗa viņš bija arvienu ar dažiem rubļiem aptapinājies Dzimtene I ² , 475.

Avots: EH I, 121

‡ apticinâtiês, sich überzeugen (zur Überzeugung gelangen) Dunika, Kal., Rutzau: nevaru a., ka tas tâ ir.

Avots: EH I, 121

atbalsinâtiês, s. unter balsinât.

Avots: EH I, 134

‡ atblàkšķinâtiês ² Saikava "längere Zeit lärmen": kuo gan tu esi atblākšķinājies visu rītu!

Avots: EH I, 135

atcinâtiês, sich befreien, sich losreissen: atcinājies jel dvēsele nuo visām blēņu lietām A. X, 2, 66; es nuo tās valuodas atcinājies, die Sprache ist mir fremd geworden Trik. n. U.

Avots: ME I, 153

‡ atdaņ̃ģinâtiês Rutzan, ein-, herziehen (intr.), sich herbegeben: jaunajam saimniekam atdaņģinuoties vairāk ne˙kā nebijis līdza kâ tik pātaga Janš. Dzimtene IV, 214. Aus li. atsidanginti dass.

Avots: EH I, 138

‡ atdruosinâtiês (li. atsidrąsinta), = iedrùošinâtiês, sich erdreisten (r. омвáжиться ) Pas. I, 405 und VII, 386 (aus Lettg.)

Avots: EH I, 139

‡ atgaĩnâtiês Seyershof, = atgàiņâtiês 1.

Avots: EH I, 141

‡ atķidinâtiês "?": nevar nuo dadžiem a., so viele Kletten sind an den Kleidern haften geblleben, dass man mit dem Abldsengar nicht fertig werden kann Dunika.

Avots: EH I, 152

‡ atkledzinâtiês "zu gackern aufhören" Dunika: nevar sagaidīt, kad vista atkledzināsies.

Avots: EH I, 148

atlidinâtiês, atlidenêt Spr., atliduôt, herschweben, schwebend herfliegen, herflattern: bet naktī atliduo pie muļķīša salds miegs LP. IV, 152.

Avots: ME I, 173

‡ atlìecinâtiês, durch Zeugenaussagen sich frei machen (?): puisis ...nespēs a. un atsvabināties nuo ... apvainuošanas Pet. Av.

Avots: EH I, 154

‡ atplaiknâtiês, wieder zum Vorschein kommen (?): saulīt, atsaplaiknājies vēl vakara pusītē! BW. 17844.

Avots: EH I, 158

atšķebinâtiês, übel werden: man dūša atšķebinās Purap.

Avots: ME I, 201

‡ atslîdinâtiês, auf dem Eise hergleiten (ohne Schlittschuhe) Bauske.

Avots: EH I, 168

atspĩrinâtiês Ans., sich mit den Füssen entgegenstemmen: kad suni ve̦d saitē, tas dažreiz stāv atspīrinājies.

Avots: ME I, 195

atstârpinâtiês ² Ruj., s. attārpinâtiês.

Avots: ME I, 197

atstĩrinâtiês (auch Dond.): ķersies pie darba nevis ... de̦nkti un dūšīgi, bet kâ par negribu un atstīrinājusēs Janš. Mežv. ļ. I, 206.

Avots: EH I, 172

atstĩrinâtiês Sassm., sich entgegenstemmen: puišelis stāv atstīrinājies.

Avots: ME I, 198

‡ atsvībinâtiês "mit einer Peitsche schwingend sich wehren" Wessen.

Avots: EH I, 173

attārpinâtiês: ("wieder zu Kraft kommen") auch Matkuln (mit ār).

Avots: EH I, 175

attārpinâtiês, sich erholen, genesen Ruj., Aahof.

Avots: ME I, 204

‡ atteñcinâtiês Dunika, zur Genüge danken: vecenīte nevarēja vien a. par dāvanu.

Avots: EH I, 176

‡ attrĩcinâtiês Stenden, = ‡ attricinâtiês 2: ratiem skrūve var a. vaļā; sienas apme̦tums var a.

Avots: EH I, 177

atvãrdzinâtiês, genesen, wieder kräftig werden: nuo slimības Liev.

Avots: ME I, 208

atvarinâtiês: paģībušais sāk a. Heniņ.

Avots: EH I, 178

atvarinâtiês, wieder zur Kraft (vara), zum Bewusstsein, zur Geltung, Bedeutung gelangen, wieder belebt werden: kučē̦rs it kā nuo reibuoņa atvarinājies LP. VII, 975. teikas atvarinājās Dünsb., [Wandsen].

Kļūdu labojums:
kučē̦rs = kučieris

Avots: ME I, 207

bambinâtiês Gr. - Sessau, sich einwickeln. [Wohl zu bam̃ba.]

Avots: ME I, 261

‡ bicinâtiês Siuxt, mit gedämpftem Schall (barfuss oder nur Strümpfe - nicht Schuhe - anhabend) im Zimmer hin und her taufen oder gehen (von Menschen); (mit allen vier Beinen zugleich) hüpfen (von Lämmern).

Avots: EH I, 218

‡ blesinâtiês, heimlich faulenzen ("saimniekam nere̦dzuot nestrādāt") Nötk.

Avots: EH I, 228

‡ brālinâtiês, sich verbrüdern, Brüderschaft machen Diet.

Avots: EH I, 239

[bum̃binâtiês Salis, = bum̃bâtiês.]

Avots: ME I, 349

čalkstinâtiês, plätschern: nelieli viļņi čalkstinājās ap laivu.

Avots: ME I, 402

‡ čibinâtiês Bērzgale "durbuļât; ņurdēt".

Avots: EH I, 290

cinâtiês: verwandt auch mit čech. čníti "(hervor)ragen", r. конъ "Anfang" u. a., s. FBR. XI, 140.

Avots: EH I, 272

‡ cirinâtiês, Freqn. zu cerêt, hoffen Siuxt n. BieIU.: mana sirds uz tuo ir cirinājusies.

Avots: EH I, 273

‡ čũrinâtiês Segew., sich einnisteln: vistas čūrinās pa smiltīm. S. auch unter čūrinât I.

Avots: EH I, 299

diļģinâtiês, sich anschmeicheln, die Kur machen: brūtgāni gar viņu diļģinājas LP. VI, 849.

Avots: ME I, 467

[dũzinâtiês "trödeln, allzu langsam arbeiten": viņš dūzinās pie darba Pampeln.]

Avots: ME I, 531

‡ *gaĩnâtiês, erschlossen aus ‡ atgaĩnâtiês.

Avots: EH I, 377

‡ ģilinâtiês A.-Laitzen "skuopuļuoties".

Avots: EH I, 427

gleminâtiês, ungeschickt eine Arbeit verrichten Kokn. n. Etn. IV, 33.

Avots: ME I, 625

glizinâtiês,

1) langsam sein, säumen:
neglizinies tik ilgi ar trauku mazgāšanu;

2) gleiten:
truls zirgs iet pa le̦du glizinādamies Dond. [Wohl zu li. gližùs "слизистый".]

Avots: ME I, 627

‡ ìeaũkstinâtiês, sich erkalten: uz ganībām un pieguļām ieaukstinājušies ..., iekš smagām slimībām iekrīt Klefelda Padoms 97.

Avots: EH I, 502

ìečabinâtiês, = iečabēt(ies): niedrājā iečabinās žiglā purva pele Vēr. II, 1158.

Avots: ME II, 7

‡ ìedruosînâtiês, = ìedrùošinâtiês: iedruosinājas ... pavaicāt Pas. IX, 425 (ähnlich: I, 166).

Avots: EH I, 510

ìeducinâtiês, plötzlich (für eine kurze Zeit) anfangen zu donnern, rollen: tāļumā tâ kâ pē̦rkuons ieducinājās A. v. J. 1901, S. 4.

Avots: ME II, 11

‡ ìedūcinâtiês, = ìeducinâtiês: tālumā iedūcinājās pē̦rkuons Jauns. B. gr.9 II, 101.

Avots: EH I, 510

‡ ìedudinâtiês, = ìeducinâtiês, ìedunêtiês: pē̦rkuonis iedude̦nājās Ramkau. ielās iedudinājās savāda rībuoņa Brigadere Daugava 1928, S. 1337.

Avots: EH I, 510

ìedziļinâtiês, ìedziļuôtiês Vēr. I, 1520, sich vertiefen: jāiedziļinājas jautājumuos Pilsuonis 33.

Avots: ME II, 13

‡ iegârdinâtiês ² Dunika, = ìegar̂dinâtiês: puišelis zupu negribēja strēbt, bet kad iegārdinājās, izstrēba visu.

Avots: EH I, 513

ìegrabinâtiês,

1) plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen mit etwas zu knistern:
pie sienas ārpusē vecis iegrabinājās Jaun. mežk. 21;

2) [mangelhaft erlernen]: daudz nu gan es nuo tām lietām nezinu; es tik tâ drusku e̦smu iegrabinājies Grünh. [iegrabinājies amatā Bauske.]

Avots: ME II, 17

‡ iegruģinâtiês, gewisse Laute von sich geben (?): bē̦rns patīkami iegruģinājās, savieba patukluo mutīti it kâ smaidā Veselis Trīs laimes.

Avots: EH I, 515

ìeķē̦rnâtiês,

1) [sich mit jem. oder etwas befassend oder sich in etwas einlassend sich dadurch besudeln
Lautb.]: kuo es tur iēķē̦rnāšuos ar tādiem sle̦pkavām LP. VI, 368. vai mums vajadzēja iēķē̦rnāties Zeifert II, 2, 292;

[2) auch ieķērnētiês, durch eigene Schuld in eine unangenehme, schwierige Lage geraten
Wenden, Mar.;

3) heimlich Sahne oder überhaupt etwas Schmackhaftiges zu sich nehmen
(auch: ieķērnēties) Mar.;

4) eine Arbeit beginnen, aber nicht beenden
Jürg., Senten].

Avots: ME II, 35

[ìekladzinâtiês, einen gackernden Ton von sich geben.]

Avots: ME II, 27

‡ ìeklaušinâtiês, abhorchen, ablauschen (?): viņas ... nuo vecām sievām ... ieklaušinās, iepruotas un iemācās tādas gudrības Janš. Mežv. ļ. I, 375.

Avots: EH I, 519

‡ ìekledzinâtiês Dunika, = ìekladzinâtiês: kad vista iekledzinājās, tad cāļi atciepa.

Avots: EH I, 520

‡ ìekrimšķinâtiês Prl., = iekre̦msluôtiês.

Avots: EH I, 522

ìekuzinâtiês: sich einscharren Mahlup: vistām patīk ie. smiltīs.

Avots: EH I, 524

[ìekuzinâtiês Bers., = iekužņāties; in Wessen iekužināties, = iekužņātiens 2; in Lettg. iekužināties "sich einwickeln".]

Avots: ME II, 33

ìekužinâtiês (unter ìekuzinâtiês), 2): (zausend, scharrend) sich einrichten, Platz nehmen: sivē̦ns iekužinājies salmuos Līvāni. ie. ragavās NB.; ‡

3) "iedurbuļāties, iespēlēties, iecilāties" Bērzgale: bē̦rns kai iekužinājās, tai durbuļāja visu cēlieni.

Avots: EH I, 524

[ìelaizinâtiês, = ielaizīties 2 Ruj.]

Avots: ME II, 36

ìerisinâtiês, eingefädelt werden: darbības pavediens tâ kâ ierisinās Druva I, 770.

Avots: ME II, 58

[ìerubinâtiês, für eine kurze Zeit zu kollern od. falzen beginnen: rubenis ierubinājās N. - Peb.]

Avots: ME II, 59

ìerukšinâtiês (migā), sich einwühlen (vom Schwein).

Avots: ME II, 59

[ìespirinâtiês, ein wenig zappeln: aita, lai gan nuokauta, vēl iespiri- nājās Trik.]

Avots: ME II, 70

[ìespĩrinâtiês Drosth., Bers., = iespirināties.]

Avots: ME II, 70

ìesprudzinâtiês, stecken bleiben: siena ve̦zms iesprudzinājies šķūņa durīs Dond.

Avots: ME II, 71

ìeūkšinâtiês, [ìeūķinâtiês Mar., ìeûkšņâtiês ² Stenden "īsi iekauktes" Bers.]: citi atkal tâ˙pat ieūkšinājās R. Av. [zaķim pē̦das dze̦nuot suns ieūkšinājās Bers. Auch ieûkšêtiês ² : mātes iekliedzās un ieūkšējās Janš. Čāp. 54.]

Avots: ME II, 85

[ìevedinâtiês U., sich verführen lassen.]

Avots: ME II, 87

ìevīpsnâtiês, zu lächeln anfangen: viņš ievīpsnājās.

Avots: ME II, 89

‡ izbruzdinâtiês Dunika, = ‡ izklaũvêties: i. pie visām durīm.

Avots: EH I, 436

izgalinâtiês, sehr hungrig werden: strādnieki bij jau gan izgalinājušies, kamē̦r atnesa launagu Bers., n. A. XII, 948.

Avots: ME I, 736

izkañcinâtiês, sich durchschlagen, auskommen: kâ var ar tik maz luopu ē̦damā visu ziemu izkancināties Dond.

Avots: ME I, 747

izkārdinâtiês, alle Versuchungsmittel (vergeblich) anwenden: gan japāņi izdraudējušies, gan izkārdinājušies, durvis neatvē̦rušās A. XX, 293.

Avots: ME I, 750

‡ izkarinâtiês, geizend, sparsam lebend durchkommen: es šuopavasar kaut kâ izkarināšuos (werde, mit dem Futter sparsam umgehend, das Vieh kümmerlich durchbringen) Dond.

Avots: EH I, 453

izkresinâtiês, [izkrezinâtiês Dond.], allmählich, langsam [ohne ärztliche Hilfe] genesen: vai slimais bē̦rns jau nebūs izkresinājies? Sassm. [vai nebūsi izkrezinājies, ka vēl guli? Dond.]

Avots: ME I, 755

izkũcinâtiês Sassm., ="izplevināties", Hände und Füsse bis zur Ermüdung bewegen: visu dienu pa lauku auzas pļaujuot izkūcinājies vakarā grib ēst. [In Nigr. bedeute es: sich herauswickeln (z. B. aus Kleidern).]

Avots: ME I, 757

[izlaĩcinâtiês "faulenzend die Zeit vertrödeln" Ronneb.]

Avots: ME I, 760

[izluncinâtiês, zur Genüge, zum Überdruss schmeicheln Wid.]

Kļūdu labojums:
zum = bis zum

Avots: ME I, 765

izmiêrinâtiês, tr., lange Zeit vergeblich trösten: arī Jūliņa, izmierinājusies, sāk raudāt Latv.

Avots: ME I, 773

izmĩlinâtiês, izmĩļuôtie-s, charmieren, liebäugeln, nach Herzenslust liebeln: namā viņi varēja pēc patikas izmīlināties Laps. B. gan laikam tik izbučuoties un izmīlināties ar tuo MWM. VII, 286. tuo tikai grib, kâ izmīļuoties, izēsties mūsu labuma MWM. VII, 894.

Avots: ME I, 773

‡ izmurinâtiês, Hindernisse überwindend heraus-, hinauskriechen Smilten: pīlē̦ns izmurinājies nuo perēkļa Trik.

Avots: EH I, 468

izpīrinâtiês, herauszappeln, zappelnd herausfallen: sprieda, ka tie (aitieši) būšuot izpīrinājušies un te·pat ieju kuši pulkā Kaudz. M.

Avots: ME I, 780

‡ izpledinâtiês Wessen, = izplezdinâtiês.

Avots: EH I, 472

‡ izplevinâtiês Siuxt, = izplezdinâtiês.

Avots: EH I, 472

[izplezdinâtiês Dunika, eine Zeitlang mit den Flügeln schlagen: zuosis izplezdinājās, bet neaizlaidās.]

Avots: ME I, 782

‡ izplīkšķinâtiês; eine Zeitlang (mit einer Peitsche) knallen: gana izplīkšķinājies, viņš savicina pātagu at pakaļ ap kātu Janš. Dzimtene III ² , 119:

Avots: EH I, 473

izpļuñdzinâtiês Dond., = izpluñcîtiês.

Avots: ME I, 784

izpluzdinâtiês, hinaus -, herausflattern: gailis izpluzdinājies nuo akas LP. VI, 273.

Avots: ME I, 784

izpluznâtiês, sich ausfasern: dzijas, drēbes izpluznājušās.

Avots: ME I, 784

izpudžinâtiês, sich aufmachen, iztaisīties: viņš nevar lē̦ti izpudžināties pie darba Ahs.

Avots: ME I, 785

‡ izpukšinâtiês Lubn., = izpukuôtiês: izpukšinies, cik tev patīk!

Avots: EH I, 475

izpurpinâtiês, tüchtig brummen, zanken: izpurpinājusies labi un tad beidzuot gājuse arī LP. V, 9, Sessw., Aps., Bers.

Avots: ME I, 786

‡ izsâpinâtiês, sich eine Zeitlang (zur Genüge) abhärmen.

Avots: EH I, 478

‡ izspir̃dzinâtiês Sassm., gesund werden, genesen: bē̦rns pamazām izspirdzinājās.

Avots: EH I, 482

izsprudzinâtiês, sich hindurchdrängen: ar muokām izsprudzinājuos caur ļaužu baru Sassm.

Avots: ME I, 804

[izstirinâtiês, zur Genüge zappeln: bē̦rns iztirinājies Dond., Nigr.]

Avots: ME I, 806

‡ izsūkstinâtiês (?) Schwitten, izsūkstîtiês Trik., zur Genüge sūkstîtiês 2: nevar vien i.

Avots: EH I, 484

[izteñcinâtiês Dunika, sich mehrfach bedanken.]

Avots: ME I, 817

‡ iztrikšinâtiês, geitend, sparsam mit etw. umgehend auskommen: trikšinājuos cik varēdama...; duomāju, iztrikšināšuos... līdz ziemassvē̦tkiem, bet (sc.: sāls) izgāja ātrāk Janš. Mežv. ļ. I, 266.

Avots: EH I, 491

iztuzinâtiês, sich aufmachen, sich herausbequemen: gauss cilvē̦ks nevar lē̦ti pie darba iztuzināties Sassm.

Avots: ME I, 821

izũvinâtiês, zur Genüge u˙ũ rufen: veltīgi izūvinājušās un izsaukušās Lit.

Avots: ME I, 822

‡ izvaļinâtiês Sassm., = ‡ izvaļâtiês.

Avots: EH I, 493

izvilstinâtiês, sich durch Betrug herausziehen U.

Avots: ME I, 829

‡ izvĩrinâtiês NB., OB., = ‡ izvīkstîtiês: i. ceļā.

Avots: EH I, 496

‡ izzvecinâtiês, zur Genüge geschüttelt werden, sich schütteln Dond.: jājuot labi i.

Avots: EH I, 498

kalinâtiês, glühen: uogles krāsnī vēl kalinās Mar. n. RKr. XV, 117.

Avots: ME II, 141

[karinâtiês Dond. "baduoties": kad maz pārtikas, tad jākarinājas. es nepruotu karināties: es gribu, lai luopiem būtu pietiekuoši barības.]

Avots: ME II, 162

ķērinâtiês, trödeln, nichts Gescheites tun: viņš tik ķērinājas, nuo viņa ne˙kā nav Dond., [Wessen].

Avots: ME II, 375

ķerminâtiês "knibbern, pinkern" Bandr.

Avots: ME II, 368

ķezinâtiês, sich mit unangenehmen, widrigen, schwierigen Dingen abgeben Biel.; mit der Arbeit nicht fertig werden können Grünh.; sich in fremde Händel einmischen U.

Avots: ME II, 372

‡ klinâtiês "?": viņai vie˙nādi vien bija tâ (tanzend) jāklinājas pa danču riņķi Dünsb. Jocīgas pas. un stāst. 54.

Avots: EH I, 618

knabinâtiês, mit einem kleinem Beile (knabis) hauend Lärm machen.

Avots: ME II, 241

knakstinâtiês BW. 12975, = knakstîtiês.

Avots: ME II, 242

‡ knapinâtiês, scherzen, Unsinn treiben Orellen.

Avots: EH I, 627

knikstinâtiês, = knakstîties: tu puisīti, knēvelīti, kuo gar mani knikstinies (Var.: knakstinies) BW. 12975 var.

Avots: ME II, 246

[knusinâtiês Arrasch, Drosth., N. - Peb., = knuzinâtiês.]

Avots: ME II, 250

knuzinâtiês Ruj. und West - Livl. n. U., [knuzurêtiês Hasenp.], lausen, in den Haaren od. Federn herumfahren. [Wohl nebst knužinât zu knū(s)t; s. Prellwitz Wrtb. ² 236.]

Avots: ME II, 250

kreminâtiês "neatkratāmi virsū līst." [Zu kremties?]

Avots: ME II, 272

‡ II kreminâtiês (?) Laidsen "= ‡ II krečuôt".

Avots: EH I, 648

[*kresinâtiês, s. izkresinâtiês].

Avots: ME II, 274

‡ *kucinâtiês; zu erschliessen aus sakucinâtiês.

Avots: EH I, 666

‡ kūļinâtiês Schujen, (mit ù) Serbig., = kùļuôtiês: viņi kūļinātuos laukā (nuo ratiem) un kliegtu Kaudz. Jaunie mērn. l. IV, 155-6.

Avots: EH I, 683

kuprinâtiês, sich höckerig machen: kuprinādamies atgainās nuo kuodieniem S. d. p. I, 10.

Avots: ME II, 319

‡ *kuzinâtiês, zu erschliessen aus ìekuzinâtiês.

Avots: EH I, 681

‡ laipninâtiês, sich anschmeicheln: Jānis sāk l. man (klât) Warkl: viņi aizgāja uz mājām laipninādamies ("?") ebenda.

Avots: EH I, 713

lapsinâtiês, fuchsschwänzeln, sich anschmeicheln: puiši lapsinās gar meitu Dond.

Avots: ME II, 422

‡ *lapšinâtiês, zu erschliessen aus pielapšinâtiês (unter pielapsinâtiês).

Avots: EH I, 720

‡ ļebinâtiês Wolmarsnof liederlich essen. ‡ ļebļava Wessen, ein übermässig dicker, ungewandter Mensch.

Avots: EH I, 769

‡ ļe̦kanâtiês PV. "schlaff herunterhangen": vistām skrienuot vai ejuot ļe̦kanājus lielās sekstes.

Avots: EH I, 770

lēpinâtiês "?": ielu luktuŗos lēpinādamās mirdzēja dze̦lte̦nā lampas uguntiņa Līg.

Avots: ME II, 461

‡ ligžinâtiês Warkl. n. FBR. Xl, 121 "spēlēties (geringschätzig)": visu dienu ar bē̦rniem l.

Avots: EH I, 741

‡ lindžinâtiês Warkl. "luncināties".

Avots: EH I, 743

liñkinâtiês, sich anschmeicheln: kuo tu man tâ linkinies apkārt? AP.

Avots: ME II, 472

‡ lipsinâtiês Ermes, N.-Peb., sich anschmeicheln.

Avots: EH I, 744

‡ lipšinâtiês Lems., = lipšķinâtiês.

Avots: EH I, 744

lipšķinâtiês, sich anschmiegen, sich anschmeicheln: viņa klāt vien tam lipšķinājās Zalkt. Zu lipt.

Avots: ME II, 474

‡ *luķinâtiês, zu erschliessen aus pìeluķinâtiês.

Avots: EH I, 761

luņģinâtiês sich zusammenrollend liegen (von Hunden)." [Auf li. luñginti "mit dem Schwanze wedeln"beruhend?]

Avots: ME II, 514

lũsinâtiês,

1) lauern (wie ein Luchs):
kuo tu lūsinies nuo tālenes? Dond.;

[2) "der Arbeit ausweichen"
N.-Peb.).

Avots: ME II, 520

lūšnâtiês, -ãjuôs, lauern, ängstlich umherschauen Erlaa. Vgl. lūsinâtiês.

Avots: ME II, 520

[masnâtiês "sich geschickt beeilen etwas zu tun": masnājies, ka citiem pa priekšu izmali! Wessen.]

Avots: ME II, 564, 565

I milinâtiês [?] "badināties, skuopuļuoties": šuoziem tik daudz tā darba, ka ne ēšanu nevar pagatavuot; te jau es tikai tâ milinājuos kâ mēr,a kažuoks Katzd. [Verschrieben für mitināties?]

Avots: ME II, 626

[II milinâtiês (?),

1) "sich reiben
(berzēties)": dzirnavās milins milinās;

2) (übertragen) "zanken":
cilvē̦ks milinās Welonen, Dricē̦ni, Malta.]

Avots: ME II, 626

mininâtiês, sich zu erinnern versuchen: sāk minināties, cik gan ilgi e̦suot, kuopš viens vai uotrs vairs redzējis ziemsvē̦tkus Vēr. II, 67.

Avots: ME II, 630

naûdinâtiês, Ausgaben machen Kav.

Avots: ME II, 696

niķinâtiês, Possen triben, nückisch sein: puisis niķinādamies kâ zirgs stīvs Etn. III, 158.

Avots: ME II, 744

[nuoblaugznâtiês, mit Schelfer bestreut werden: visa apkakle nuoblaugznājusies C.]

Avots: ME II, 762

[nùobliznâtiês MSil. "nùospîdêt 1".]

Avots: ME II, 763

‡ nùobruzdinâtiês, längere Zeit od. bis zur Erschöpfung (bis zum Oberdruss) klopfen, poltern Dunika: nuobruzdinājuos ilgu laiku, bet iekšā netiku.

Avots: EH II, 35

‡ nùočakstinâtiês, eine (kurze) Weile mit Behagen schmatzen: cūka ēda un nuočakstinājās Frauenb.

Avots: EH II, 37

nùodziļinâtiês, sich versenken, sich vertiefen: viņš savā mākslā nuodziļinājās Konv. ² 712.

Avots: ME II, 780

‡ *nuogardinâtiês, mit wohlgefallen (etwas Schmackhaftes) essen: ēda biezputru nuogârdinādamās ² Dunika.

Avots: EH II, 45

‡ nùokrapšķinâtiês Nötk., = nùokrapšķêt: pele nuokrapšķinājās.

Avots: EH II, 55

nùokužinâtiês, sich abnuscheln.

Avots: ME II, 805

‡ nuolẽcinâtiês, sich (unversehens) besprengen Seyershof: n. ar zivju brauņām (zivis tīruot, kad zvīņas spre̦gā uz visām pusēm).

Avots: EH II, 62

[nùolīpinâtiês, eine Weile flattern: bē̦rns aizskrēja, ka mati vien nuolīpinājās Grawendahl.]

Avots: ME II, 812

nuôlun̂cinâtiês ² , ‡

3) eine Zeitlang den Schwanz wedeln:
(suns) pauošņā pē̦das, nuošņaukā tik nuoluncinās kâ pats gudrības prasīdams Brigadere Dievs, daba, darbs 242.

Avots: EH II, 64

[nuôlun̂cinâtiês ² Stenden, = nuoluncīties 2; auch gleichbed. mit nùoluncīties 3.]

Avots: ME II, 813

[nùomudžinâtiês, sich mit etwas abquälen, abmühen Wid.]

Avots: ME II, 822

nùomuļinâtiês, ‡

2) lange Zeit arbeitend beinahe nichts ausrichten
Behnen.

Avots: EH II, 70

[nùomuļinâtiês, sich beschmutzen Gramsden.]

Avots: ME II, 822

[nùopakšķinâtiês "sich beschmutzen" N.-Peb., Salis.]

Avots: ME II, 827

nùopaũnâtiês, ‡

2) "nuokrāmēties, nuokārtuoties, nuolikt darba rīkus" Seyershof.

Avots: EH II, 73

nùopaũnâtiês, sich dick bekleiden, sich bepacken: sieva tâ nuopaunājusies, ka knapi var paiet Ahs. n. RKr. XVII, 42.

Avots: ME II, 827

nùošàusminâtiês, einmalig schaudern: viņš sastindzis nuošausminājās Lapsk.

Avots: ME II, 865

[nùoslidinâtiês,

1) herab-, hinabglitschen, -gleiten:
n. nuo kalniņa ar ragūm C., N.-Peb.;

2) bis zur Erschöpfung
slidinâtiês: n. pa˙visām stīvs Bauske.]

Avots: ME II, 852

‡ nùosluzinâtiês, sich abschrägen (?): klintis glude̦ni nuosluzinājas uz leju Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl: III, 39.

Avots: EH II, 88

‡ nùosmukšķinâtiês, schmatzen (perfektiv) Schwitten: Jaks, brītiņu ... pārdevējiem acīs paskatījies, nuosmukšķinājās ("?") Dünsb. Trīs romant. gadīj. 96. vāvere nuosmukšķinājās un pazuda Saikava.

Avots: EH II, 88

‡ nùošmùkstinâtiês ² Meselau, = ‡ nùošmukstinâtiês.

Avots: EH II, 97

nùospridzinâtiês, sich bespritzen: puisis braucuot nuospridzinājies dubļiem Dond.

Avots: ME II, 857

‡ nùoste̦nnâtiês, sich mit (zähem) Speichel besudeln: vērsis nuoste̦nnājies (wo?).

Avots: EH II, 91

‡ nùožarbinâtiês Trik., (vom Bett aufstehend) sich rekeln (perfektiv).

Avots: EH II, 110

‡ nùožā`rbinâtiês Wolmarshof, = ‡ nùožarbinâtiês.

Avots: EH II, 110

‡ nùožerbinâtiês Meselau = nùodre̦buļuôtiês: nuo saltuma vai nuo bailēm n.

Avots: EH II, 110

pačabinâtiês, ‡

2) unordentlich etwas verrichten
Vank.

Avots: EH II, 124

pačabinâtiês, ein wenig schwatzen: mēs paši pačabināmies; uz mums nevar klausīties Dond.

Avots: ME III, 13

[pačaganâtiês "eine Weüe bei der Arbeit trüdeln und nichts zusfande bringen" N.-Peb.]

Avots: ME III, 13

pagalinâtiês Dond. "paniekuoties".]

Avots: ME III, 27

[pakarinâtiês, ein wenig Hunger leiden: tagad luopiem barības trūkums; tāpēc būs jāpakarinājas Dond.]

Avots: ME III, 41

[paķērinâtiês Dond., ein wenig a1bern, scherzen: es tik drusku pa,kērinājuos, vairāk ne˙kā nebija.]

Avots: ME III, 53

‡ pakoznâtiês "pastaigāties un pastaipīties" Seyershof: kādu brīdi pastāvēju klāt, lai vista pakoznājas un lai drīz iet atpakaļ perēt.

Avots: EH II, 143

palidinâtiês, ein wenig schweben, fliegen: ķēniņa dē̦lam ietīkas ar ērgli palidināties LP. IV, 159.

Avots: ME III, 59

‡ paļuminâtiês, = palumt (?): tam paļuminājās kāja, un viņš ieklūp ... Dünsb. Trīs romant. gadīj. 59. nuostādīja stingri viņa kājas, lai ... nepaļuminājas Vecie grieķi I, 170. Zu ļùmt.

Avots: EH II, 153

paniñnâtiês (in der Kindersprache) Wain., = padzertiês.

Avots: ME III, 77

‡ paplidinâtiês, eine Weile hin und her fliegen (flattern): tad atkal šautuos gaisā, paplidinātuos, palidinātuos Janš. Dzimtene III, 227. viņas ... ne˙maz vēl nav dabūjušas ar vīriešiem pagruozīties (beim Tanzen); tik ir, cik pašas paplidinās (tanzend) 323.

Avots: EH XIII, 163

[paplodzinâtiês Dond., ein wenig flattem, mit den Flügeln schlagen.]

Avots: ME III, 83

‡ pãrdaņģinâtiês, übersiedeln: p. uz Sātiņiem Janš. Līgava I, 495.

Avots: EH XIII, 197

pãrķirinâtiês, = pārkārtiês: puišelis, pārķirinājies pār dārza sē̦tu, sniedzās pēc ābuoļiem Dond.

Avots: ME III, 162

‡ pãrplezdinâtiês Dunika, die Arme resp. die Flügel schwingend hinübergeraten: cilvē̦ks var p. par pārplūdušu pļavu (pa laipu iedams), zuoss - pāri upei.

Avots: EH XIII, 208

‡ paskudinâtiês, eine Weile skudinâtiês: drusciņ palē̦kāt un p. Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 106.

Avots: EH XIII, 173

[paspirinâtiês PS., = paspīrinâties.]

Avots: ME III, 105

paspīrinâtiês, mit den Füssen eine zuckende Bewegung machen, zappeln: bēris gribēja pacelties, paspīrinājās, padauzīja ar pākaļas kājām pret sliecēm, - bet atslīga atpakaļ Saul.

Avots: ME III, 105

‡ pažabinâtiês "uzkārties" Rutzau: pažabinājies uz žuoga, gribēja nuoplūkt ābuolu.

Avots: EH XIII, 193

perinâtiês Salis, Adiamünde, Widdrisch, N.-Peb., = pirinâties II 1.

Avots: ME III, 202

pidžinâtiês, trödeln, langsam arbeiten "Bē̦rzmuiža".

Avots: ME III, 212

piebìedrinâtiês, sich anschliessen: steidzās pie negantĩgām pumpju spēlēm . . . piebiedrināties Glück II Makk. 4, 14.

Avots: ME III, 239

pìebildinâtiês, sich melden, sich stellen, zur Stelle sein Spr.

Avots: ME III, 239

pìecienâtiês, sich zur Genüge gütlich tun: vai arī pavairāk piecienājies Vēr. II, 1313.

Avots: ME III, 241

pìelapsinâtiês, pìelapšinâtiês, sich anschmeicheln Dond.: puisis grib saimnieka meitai pielapšināties.

Avots: ME III, 265

pìelīpinâtiês, sich anschmeicheln: tas zina, kâ kungam var pielīpināties Alm. Kaislību varā 129.

Avots: ME III, 268

pìeluķinâtiês Wid., sich anschmeicheln.

Avots: ME III, 269

pìeluñcinâtiês Dr., pielun̂cinâtiês ² Sassm., sich anschmeicheln, anschmiegen, liebkosen: puisis grib meitai pieluncināties Sassm.

Avots: ME III, 269

pìešļakstinâtiês, spülend an etwas rühren: piešļakstināties pie mūŗiem Dr.

Avots: ME III, 301

pìesmilˆdzinâtiês Bers., = pierasuôt: sulainim piesmildzinājās pilnas acis ar ze̦ltu LP. VI, 833.

Avots: ME III, 293

pĩrinâtiês Peb., Schujen, Serben "= pirinâties II": vistas pirinājas ² (Geistershof) pa sakņu duobi; pirināties ² Bers., zappeln, um sich schlagen, um loszukommen.

Avots: ME III, 233

ple̦znâtiês, -ãjuôs,

1) die Füsse gleichsam rudernd hin und her bewegen
Dond., Wandsen: zuosis . . . bēga . . . ar kājām ple̦znādamās Janš. Dzimtene ² II, 290;

2) flattern:
ja vista vai kāds cits putns nevar uz priekšu paiet, tad tas ple̦znājas Neuhausen, Neuenb.

Avots: ME III, 338

pluñčinâtiês, plätschem: bē̦rni plunčinājas ūdenī Ahs., Salis.

Avots: ME III, 357

pluzdinâtiês, = pluzginâtiês.

Avots: ME III, 359

pluzinâtiês, mit dem Schnabel das Gefieder reinigen: zuosis pluzinās Lautb., Dond., Arrasch.

Avots: ME III, 360

pluznâtiês, sich ausfasern: dzijas sāk pluznāties Jürg.

Avots: ME III, 360

rakstinâtiês. s. rakstîtiês 2.

Avots: ME III, 473

‡ I raũnâtiês Seyershof,

1) ohne Erholung arbeiten;

2) "sich dicht
(cieši) kleiden": laiks auksts, - jāraunājas vie˙nādi ciet. Zu raût?

Avots: EH II, 358

‡ II raunâtiês Heidenfeld, läufisch sein (von Katzen).

Avots: EH II, 358

ricinâtiês U., spielen, wie junge Hunde ("nicht gebrauchl."). Etwa nebst rikuôt II zu an. reigjask "den Körper aufrichten", norw. riga "schwanken" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 347)?

Avots: ME III, 522

‡ *ruočinâtiês, zu erschliessen aus saruočinâtiês.

Avots: EH II, 391

‡ saaũkstinâtiês, = saaũkstêtiês: vilka svārkus mugurā, ka ... nesaaukstinātuos Stobe 1797, IV, 39.

Avots: EH II, 395

sabambinâtiês, sich verwickeln Gr.Sessau.

Avots: ME III, 591

sabīdinâtiês, erschrecken (intr.): s. nuo tādiem draudiem Druw.

Avots: ME III, 594

sačančinâtiês "mit undeutlicher Stimme sich unterhalten" Nötk.

Avots: ME III, 604

sačurinâtiês: putns arī stāv sačurinājies, nedzied Pas. VII, 241.

Avots: EH XVI, 401

sačurinâtiês, sačūrinâtiês, sich ducken, sich zusammenziehen: putns stāv sačurinājies, nedzied. viņa sēž klētī sačurinājusies A. Upītis. sēžu ... sačūrinājies zem seģenes A. v. J. 1899, S. 248.

Avots: ME II, 606

‡ sadadinâtiês, gleichzeitig mit anderen (Gänsen) schnattern: zuosis ... vēlīgi sadadinājās Virza Straumēni ³ 147.

Avots: EH XVI, 401

‡ saģuģinâtiês, sich dick ankleiden, einhüllen Gramsden: biezi saģuģinājies!

Avots: EH XVI, 412

‡ saguldzinâtiês, sich mit schluckenden Kehllauten verständigen: saskatījās un saguldzinājās A. Upītis Laikmetu griežos I, 115.

Avots: EH XVI, 411

saķiķinâtiês, einander zukichern: meitas saķiķinājās Druva II, 482.

Avots: ME II, 663

‡ sakņūpinâtiês, sich dicht zusammendrängen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "drängen").

Avots: EH XVI, 418

sakucinâtiês "sich nach vorn gebeugt und dick bekleidet breit hinsetzen" N. -Peb.: ve̦cā māte tâ sakucinājusies, ka citi nevar kamanās vairs iesēsties".

Avots: ME II, 657

‡ saļuminâtiês, = saļumstîtiês (?): riten[i]s cirtās uz akmini, tâ ka viņš (= ein Mensch) saļuminājās un atkrita ... uz sēdekli Dünsb. Trīs romant. gad. 39.

Avots: EH XVI, 428

sapirinâtiês, eine gewisse Zeit hindurch pḕrtiês 2, sich auswettern, im Sande baden: vîsta sapirinājās ilgu laiku Jürg., Arrasch, Golg.

Avots: ME II, 699

‡ sarìņķinâtiês ² Kaltenbr. "saliekties kamuolā": kaķis var s. kâ čūska.

Avots: EH XVI, 442

saruočinâtiês: der ganze Artikel (ME. III, 724) ist zu streichen!

Avots: EH XVI, 444

saruočinâtiês "die Hände zusammenlegen": meitenīte saruočinājās Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 376.

Avots: ME III, 724

sarusinâtiês heruntergleitend sich verwirren: dzijas kamuols sarusinājîes Lautb.

Avots: ME III, 724

‡ sasarcinâtiês, = sasar̂kt: abi sasarcinājušies pat˙laban dejuoja J. Sārts Br. Zeme 1940, № 125, S. 2.

Avots: EH XVI, 445

sasklidinâtiês Dnnika., Dond., = saslidinâtiês.

Avots: ME III, 732

saslidinâtiês, Schlittschuhe laufend sich überanstrengen: zē̦ns par daudz saslidinājies Arrasch.

Avots: ME III, 737

sašmàukstinâtiês ^2, gewisse, dem Eichhörnchen eigene Töne von sich geben: vāvere pa zariem bē̦gdama sašmaukstinājās Saikava.

Avots: ME III, 758

sasperinâtiês Bauske, = saspirinâtiês 2: jē̦rs sasperinājās vien.

Avots: ME III, 740

saspirdzinâtiês, sich erfrischen, sich (etwas geniessend) stärken: ceļinieks saspirdzinājās un turpināja gaitu Saikava.

Avots: ME III, 741

saspĩrinâtiês Schibbenhof, sich ausspreizen, sich stemmen, sich aufraffen Vank.: guovs saspīrinājās un negāja N.-Peb. aita tâ saspīrinājusies (stingri, spītīgi nuostājusies), ka ne˙kā nevar nuoguldīt (cirpšanai) Schibbenhof.

Avots: ME III, 741

‡ sasuminâtiês Bezzenberger Le. Di.-St. 25, Dziesmu grām. 1867, S. 176 "?".

Avots: EH XVI, 452

‡ sasveĩķinâtiês Dunika, Rutzau, = sasveīcinâtiês.

Avots: EH XVI, 453

sa-ūkšķinâtiês Rotnof, sa-ûkštiês ² Kalleten, = sa-ūjinâtiês.

Avots: ME III, 778

sa-ūvinâtiês Grünw., Adsei, = sa-ũjinâtiês.

Avots: ME III, 778

savīpsnâtiês, savīpsnuôtiês, einander zulächeln: viešņas savīpsnuojas Vēr. II, 1404.

Avots: ME III, 789

sažužinâtiês, einander zuflüstern, zuraunen: jūs abi kâ baluoži sažužinājaties Poruk V, 238. krūmi, kuri nuoslē̦pumaini sažužinās Vēr. II, 1251.

Avots: ME III, 800

sebinâtiês, sich verspäten, saumselig sein: tīši nekavējies un nesebinies! Janš. Bandavā II, 200.

Avots: ME III, 810

skārbinâtiês Warkl., = apšķebināties: sirds sāk man skārbināties.

Avots: ME III, 879

‡ skuopinâtiês, geizen: viņš ir skuopinādamies naudu sakrājis Pēt. Av. IV, 155.

Avots: EH II, 518

‡ šļekstinâtiês Seyershof, zögern od. beim Arbeiten faul sein.

Avots: EH II, 645

šļuocinâtiês U., = šļūcinâtiês, mit einem Schlitten vom Berge fahren.

Avots: ME IV, 80

‡ šļudinâtiês Seyershof, = slidinâtiês: bē̦rni ziemā tâ˙pat ar kādām pastalām iet š. uz le̦du.

Avots: EH II, 646

sluncinâtiês,

1) "?": drīz vien čūska sluncinās nemierā Valuoda 29;

2) = lùncinâtiês Bauske (mit un̂ ² ), Hirschenhof (mit ùn ² );

3) wackeln,
guorīties (beim Gehen) Wandsen (mit uñ ).

Avots: ME III, 942

‡ *sluzinâtiês, zu erschliessen aus ‡ nùosluzinâtiês.

Avots: EH II, 529

šņaukstinâtiês, wiederholt ein wenig schnauben Ermes.

Avots: ME IV, 92

‡ šņikstinâtiês Stenden "?": viens iešņikstas, paliek klusu, tad atkal sāk š.

Avots: EH II, 653

‡ špũdzinâtiês Dursuppen, aufgehen (beim Kochen od. Gären): putra katlā jau špūdzinās, - kad tikai nepārskrien pāri! alus traukā jau sāk š.

Avots: EH II, 655

‡ ste̦ñnâtiês Nötk., (mit e̦n ) PV., = siekalâtiês.

Avots: EH II, 577

stīrinâtiês Wid., = stirinâtiês: sich widersetzen, sich entgegenstemmen (mit ĩ) Nigr., Wandsen, Dond., Bauske. Zu stīrêtiês.

Avots: ME IV, 1076

suinâtiês L., St., U., = suinîtiês.

Avots: ME III, 1116

svībinâtiês "sich bewegen" Silajāņi. Zu sveibt?

Avots: ME III, 1162

‡ tebinâtiês Kolberg "lē̦ni, nevīžīgi, nemākulīgi kuo darīt."

Avots: EH II, 672

‡ tidinâtiês "?": vēsmiņas ar liepas lapām čukst un tidinās Janš. Pag. pausm. 3.

Avots: EH II, 680

tiepinâtiês, = tieptiês: kamdēļ tâ tiepinājies? vai tur kāds labums? Dond.

Avots: ME IV, 211

‡ *tĩksnâtiês, zu erschliessen aus nuôtĩksnâtiês ² Siuxt, sich mit Spinngewebe beziehen.

Avots: EH II, 685

tinâtiês, -ãjuôs Bers., Schwanb., Warkl., = tiņâties, tîties: ai nāburga stilbakāja, kuo ar mani tinājies! BW. 9322.

Avots: ME IV, 192

tīpinâtiês Līn. "mīdīties uz vienas vietas": nu kuo saimnieks tâ tīpinâs! Wain.

Avots: ME IV, 202

tītinâtiês "?": (ve̦ctē̦vi) sāka tītināties ap tabakas maku Veselis Netic. Toma mīlestība 168.

Avots: ME IV, 207

tuõnâtiês Sessau, = tuoņâtiês.

Avots: ME IV, 286

tràušinâtiês ² Bers., sich geschäftig bewegen: cielaviņa trausinājās ligzdiņā Veselis Tīrumu ļaudis. Wohl zu traustiês.

Avots: ME IV, 227

‡ tridinâtiês (?) "?": cīrulīt[i]s pār zaļām druvām līksmi tridinās Janš. Pag. pausm. 3.

Avots: EH II, 694

trikšinâtiês, sparsam (mit etwas) umgehen, geizen: nebija vairs maizes. trikšinājās un spiedās cauri kā kurš varēja Janš. Dzimtene ² II, 16. es gan trikšinājuos . . . ņe̦mdama

Avots: ME IV, 235

trošinâtiês (mit uo ?) " ?" : sirds kâ nemierīgs ezis kustējās un trošinājās krūtīs Veselis Daugava I, 431.

Avots: ME IV, 244

trušinâtiês, = trušîtiês: es gribēju ... aizmigt, bet nevarēju. arī Aija ilgāk trušinājās nekā citiem vakariem Jauns. III, 89.

Avots: ME IV, 249

tukšinâtiês, die Tasche leeren, sich verausgaben: vai nu iesim tāda dēļ tik daudz tukšināties? Alm.

Avots: ME IV, 256

‡ tuļinâtiês Seyershof "pavirši parādīties".

Avots: EH II, 702

tuzinâtiês, mit der Arbeit nicht vorwärtskommen: viņš visu laiku tuzinās ar zirgu jūgšanu Dond. nnd Sassm. n, RKr: XVII, 59.

Avots: ME IV, 277

‡ tužinâtiês um Talsen, = tužâtiês (?); paradis tik ilgi t.

Avots: EH II, 707

‡ uršinâtiês "?": kuo uršinies kaktā? Daugava 1934, S. 503.

Avots: EH II, 715

‡ uzkreminâtiês Kalwen, = uzkrem̃tiês: bē̦rns uzkreminājies (hat sich aufgestützt) uz galda Kalwen.

Avots: EH II, 726

uzkuļinâtiês,

1) zappelnd (mühsam
N.Peb.) hinaufgelangen: slīcējs uzkulinājās nuo ūdens Daugeln;

2) = uzkultiês 1 Blieden.

Avots: ME IV, 346

uzkūlinâtiês,

1) mit Mühe hinaufgelangen (uzkūļinātiês) Bers., Erlaa, Schujen, hinaufsteigen Grosdohn,( uzkùļinâtiês ² ) Kalzenau, (mit Mühe) hinaufklettern, -kriechen, -klimmen (uzkūļinâtiês) Meiran, (mit ù ² ) Lubn.: viņš nevar uzkūlināties kalnā Grosdohn. kurš uzkūļinājies uz ligzdas malas, tas aizspurkš pruojām Kaudz. Vecpiebalga 80;

2) sich vorbereiten (perfektiv), sich fertig machen:
uzkūlinies ātrāk, lai var tikt uz baznīcu! Ekau.

Avots: ME IV, 348

uzkūļinâtiês, s. uzkūlinâtiês 1.

Avots: ME IV, 348

uzlidinâtiês, hinaufschweben: uzlidinātiēs gaisā. daža lapa uzlidinājās uz grāmatu Poruk Dzīve un s. 15.

Avots: ME IV, 352

‡ uzplidzinâtiês "?": viļņi ... uzplidzinājās gan˙drīz līdz ... jaunekļa kājām Dünsb. Apakš ziemassvētku egl. III, 135.

Avots: EH II, 730

uzplivinâtiês, (hin)aufflattern: putns uzplivinājās gaisā.

Avots: ME IV, 367

‡ uzskaistinâtiês, sich aufputzen, sich schön machen: sievietes ļuoti mīl u. A. Upītis Ģertr. 73.

Avots: EH II, 733

uzslidinâtiês, glitschend, Schlittschuh laufend geraten auf: viņš nevilšus uzslidinājās uz plānā le̦dus Bauske.

Avots: ME IV, 380

uzspirinâtiês,

1) mühsam sich hin und her werfend aufstehen:
slimnieks ar muokām nuo gultas uzspirinājies AP., Meiran;

2) zappelnd geraten auf:
zivs man uzspirinājās uz kājas Stenden;

3) "?": šī meita nu gan ir uzspirinājusies Bauske "dieses Mädchen hat sich nun wohl (mit billigem Schmuck) aufgeputzt".

Avots: ME IV, 381

uzspīrinâtiês, sich mühsam emporarbeiten: tik tāļu bij uzspīrinājies, ka tuo iecēla par... skrīveri Kaudz. Izjurieši 31.

Avots: ME IV, 382

uzšpũdzinâtiês Dursuppen, (gährena, schwellend) sich heben: raugs siltumā uzšpūdzinājies.

Avots: ME IV, 390

uzstirinâtiês, hinaufzappeln: zivs nuo tīkla uzstirinājās uz smilts Adiamünde.

Avots: ME IV, 385

uztricinâtiês, zitternd auf etw. fallen: pagale man uztricinājās uz galvas Salis.

Avots: ME IV, 393

uztrĩcinâtiês Stenden, = uztricinâtiês: saturi dakšu! tā uztrīcinājusies uz trumuļa cauruma, - ka neiekrīt iekšā! Stenden.

Avots: ME IV, 393

‡ veldinâtiês "?": pilnas vārpas laukā veldinājās Dünsb. Grieķu-persu k. 8.

Avots: EH II, 769

zabinâtiês, sich besudeln Dond.

Avots: ME IV, 678

žâkstinâtiês ^2, freqn. zu žâkstîtiês, gähnen; trödeln: kuo žākstinies? vai labāki neiesi pie darba? Dobl., Schmarden.

Avots: ME IV, 796

žarbinâtiês, sich (beim Aufstehen aus dem Bett) dehnen, rekeln Trik.

Avots: ME IV, 789

zilinâtiês,

1) s. unter zilinât I und II;

2) faul, träge arbeiten
Mar. n. RKr. XV,145; ungeschickt, erfolglos arbeiten AP., Heidenfeld, Mahlup: kuo tu zilinies, tâ jau tu ne˙kad nebeigsi! Mar. n. RKr. XV, 145.

Avots: ME IV, 720

‡ žmulinâtiês Stom. "?": kuo nu tu tur žmulinies tik daudz apkārt?

Avots: EH II, 820

zudinâtiês Spr., = zudīties.

Avots: ME IV, 749

zuzinâtiês "?": zuzinuoties apkārt kâ zuzins Dz. V.

Avots: ME IV, 754

zvĩdzinâtiês Nötk. "kâ žagata žadzināt."

Avots: ME IV, 779

‡ àizbraũkât, hin- und herfahrend (einmal!) hinführen: aizbraukāja zirgu pie kaimiņa Salis. Refl. -tiês, = ‡ àizbraũcinâtiês: zē̦ns aizbraukājies par tālu Salis.

Avots: EH I, 11

àizrunât,

4) bestellen, belegen:
a. vietu, biļeti;

5) : tie jau gribēja aizrunāt, ka velti tērēties Deglavs Riga II, 1,255. Refl. -tiês, ‡

2) sich vom Sprechen hinreissen lassen
Salis: ciemā tâ aizrunājuos, ka netiku laikā mājās; ‡

3) sprechend hingelangen:
a. līdz pat Ķīnai; ‡ 4 = ìerunâtiês Oknist: uotrā istabā kas aizrunājās.

Avots: EH I, 46

apbḕ̦rnuôtiês, apbḕ̦rnâtiês (Linden, Mag. XIII, 2, 64), Junge, Kinder bekommen, von kleinen Tieren, wie von Hunden und Katzen, aber auch von unverheirateten Mädchen; n. Mag. IV, 2, 107 auch von Pflanzen: der Weidensprössling hat schon Wurzeln getrieben, die Kartoffelpflanze hat schon angesetzt.

Avots: ME I, 77

[apbiedrētiês, apbiedruotiês oder apbiedrinâtiês Gl., sich vereinen, sich zusammentun: nebūtum ar tiem apbiedruojušies Matth. XXIII, 30].

Avots: ME I, 77

apdraudzêtiês, apdraudzinâtiês, sich befreunden: dievduotais pavadīja laiku, ar meža radījumiem apdraudzē̦damies JK. V, 134. tev ar viņiem nebūs apdraudzināties V Mos. 7, 3, Joh. Off. 18, 14.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zustriechen ist):, Joh. Off. 18, 14.

Avots: ME I, 81

‡ apripuôt,

1) = ‡ apripât: vilciņš apripuoja ap galda kāju Bauske;

2) = ‡ apripinâtiês: nauda apripuoja zem skapja Jürg.

Avots: EH I, 109

‡ atbalsîtiês, = atbalsinâtiês: luopi labi atbalsījušies U. (unter balsīties). guovis atbalsījušās (kļuvušas tre̦knākas un ar spīduošu spalvu) A. X, 2, 939.

Avots: EH I, 134

atderêt, einen Vertrag, eine Verlobung rückgängig machen (in dieser Bed. auch atderinâtiês), annullieren: saderēju, atderēju ar saviem bāliņiem; ar tautieti saderēju, nevar vaira atderēt BW. 15456.

Avots: ME I, 154

‡ atķibt Kal., Rutzau, = ‡ atķibinâtiês: papīris atķibis.

Avots: EH I, 152

atskarbinât, tr., absplittern. Reflex. atskarbinâtiês, auch atskarbît, atskarbelêt, sich absplittern Brasche.

Avots: ME I, 192

atšķetêtiês, gleichbed. mit atšķetinâtiês 2: vēl šuodien es tur dzīvuotu, nebūtu viņš atšķetējies Jauns. Balt. gr. I, 98.

Avots: ME I, 201

‡ atsklidinât Dunika, Rutzau, = ‡ atslidinât: ragutiņas atsklidināja uz šuo upes krastu. Refl. -tiês Dunika, Kal., Rutzau, = ‡ atslidinâtiês.

Avots: EH I, 166

atslidêt, intr., gleitend ankommen; auch atslidinâtiês: ar slidām.

Avots: ME I, 194

atslīst (unter atslîdêt), ‡

3) "= ‡ atslidinâtiês (?): atslīstiet, puiši, pēc pusdienas!" Bers.; ‡

4) "= nuoslīst" Vīt.: ve̦zums ir atslīdis (=siens ve̦zumā tâ nuošļucis, ka taisās ārā krist); ‡

5) sich herbegeben
Salis.

Avots: EH I, 168

‡ atsveĩķinât radus Dunika, Kal., Rutzau, sich vor dem Tode von den Verwandten verabschieden. Refl. -tiês Dunika, Kal., Rutzau, = atsveicinâtiês: a. nuo kāziniekiem. Aus li. atsvéikinti.

Avots: EH I, 173

atvẽzt [Gulbern], atvẽzêt, atvẽzinât, tr., zurückschwingen, zum Schlagen oder Werfen ausholen: vecene atvēza dūri pa gvelzienam A. VIII, 332. atvēzis milnu, uzsvieda gaisuoms Lautb. nu var atkal atvēzēt zuobenu Niedra. iet krūtis atvēzējis. Refl. atvēztiês, atvẽzêtiês, atvēzîtiês, atvēzinâtiês auch atvē̦zâtiês PS., sich zurückschwingen, zum Schlagen oder Werfen ausholen: viņš labi atvēzās un krāva Hasenp. kungs uz briesmīgu cirtienu atvēzējies Saul. 99. šūpuotnes vēl pāri reizu atvēzinājās Up. 11. iet atvēzējies, t. i. atsitināt drēbes un iet ar pilnu krūti Grünh. viņš stāstīja atvēzējies, er erzählte eifrig LP. VI, 638.

Avots: ME I, 210

‡ blisavât Lubn., = blisinâtiês.

Avots: EH I, 229

‡ blusenêtiês, = blusinâtiês, sich flöhen: meitas ... blusenējuoties Janš. Dzimtene V, 254 (ähnlich Mežv. ļ. II, 77).

Avots: EH I, 231

brĩnuôtiês (unter brĩnîtiês): brìnâtiês ² Warkl.

Avots: EH I, 242

‡ brùžgâtiês ² ,

1) = bruzgulêt(iês) Lubn., Saikava;

2) = brūzgât(iês), šļakstinâtiês Schwanb.

Avots: EH I, 247

‡ dzalˆdît, -u; -ĩju,

1) = dzelˆdêt I: nātres, bites dzalda Auleja. meitas puišus ar nātrēm dzalda Warkl.;

2) "schneideh, mähen"
Heidenfeld: izkapts dzalda. Refl. -tiês, = dzelˆdinâtiês: kam dzaldies ar nātres? Auleja.

Avots: EH I, 352

‡ *dziļinât(iês), zu erschliessen aus izdziļinât, iedzijinâtiês und nuodziļinâtiês.

Avots: EH I, 358

‡ *dziļinât(iês), zu erschliessen aus izdziļinât, iedzijinâtiês und nuodziļinâtiês.

Avots: EH I, 358

‡ *dziļuôtiês, zu erschliessen aus iedziļuôtiês (unter iedziļinâtiês).

Avots: EH I, 358

II ģilinât, langsam arbeiten N. -Schwanb.; ģilinâtiês, trödeln ibid.

Avots: ME I, 698

grubinât,

1) nagen, kauen, langsam essen
Selg., Dond., Etn. IV, 33, A. XIII, 492. tārpiņš tevi (ābuoliņu) grubināja BW. 12286;

2) höhlen, aushöhlen
(= grebināt), in der Zstz. mit iz- Bers.;

3) ["kņubināt, knibinâtiês" Saussen n. Etn. IV, 33]; schlecht spinnen
Ahs.: citas meitas vilnu vērpa, es pakulas grubināju BW. 27428, 1. Reimwort zu (s)krubinât.]

Avots: ME I, 664

‡ ģuģinêtiês NB., = ‡ ģuģinâtiês.

Avots: EH I, 428

gūnât, -āju, gūnâtiês, plump gehen: meita gūnājas vien, ne˙maz neiet šķirīgi Katzdangen.

Avots: ME I, 686

I ìebildêt, ‡

2) einwenden, Einwande machen
Kreuzb.: tur nav ne˙kā kuo ie. ‡ Refl. -tiês Sessw. "= ierunâtiês 1".

Avots: EH I, 503

ìebilˆst, ‡

3) einwenden.
‡ Refl. -tiês,

1) = ierunâtiês 1 (mit ilˆ ² ) Frauenb., Ramkau, (mit il˜ ) Lemb., (mit ìl ² ) Fest., Lettihn, Lis., Lös. Sessw.: ie. kādu vārdu Jürg., Lemb., Sessw. vai tu nevarēji agrāk ie. par savu brāli? Renzen, Smilt. šis vēl kuo gribēja ie., bet neļāva Frauenb., Laidsen. gribēju ie., ka nevaru atnākt Golg. (mit ilˆ ), Vipe;

2) "sich einbilden"
(aus einem handschr. Vokabular); "būt sevī le̦pnam" Druw., Korwenhof, N.-Laitzen: amatā ticis, viņš ir ļuoti iebilˆdies Golg.;

3) "eigensinnig sein"
Celm.; "iecirsties" (mit il˜ ) Lemb.: viņš varē̦tu ie. un tuo neizdarīt;

4) sich beleidigen, übel nehmen
(mit il˜ ) Mar.

Avots: EH I, 503, 504

ìebubinât, ‡

2) = ìebubinâtiês Frauenb.: kad gāja stallī, tad tulīnām iebubināja zirgi.

Avots: EH I, 505

‡ ìedruosmêtiês, = ìedrùošinâtiês: kuģinieki iedruosmējās tik tālu, ka sāka jau sarunāties Veselis Netic. Toma mīlest. 39.

Avots: EH I, 510

‡ ìeķibt Dunika, Rutzau, = ‡ ìeķibinâtiês: dadzis ieķibis matuos.

Avots: EH I, 525

‡ ìeķirinât Dunika, = ìeķibinât. Refl. -tiês Dunika, = ‡ ìeķibinâtiês: ie. luogā, sich aus demFenster hinausbeugen.

Avots: EH I, 525

ìekrekstêtiês, [ìekrekšķêtiês, ìekrekšķinâtiês Nötk.], (hin und wieder) ein wenig knarren, krächzen: iekrekstējās ve̦cie kuoki Vēr. viņš iekre̦kstē̦damies izstāsta mācītājam Janš.

Avots: ME II, 30

ìerībêt Spr., ìerìbêtiês, ìerìbinâtiês, intr., erdröhnen, anfangen zu poltern: rati ierībējās.

Avots: ME II, 58

ìespurkstêtiês, ìespurkš(ķ)êtiês, ìespurkšķinâtiês, ein Geräusch von sich geben, wie beim Fliegen, Flattern, anfangen zu schwirren, zu flattern: iespurkšķējās spārni putniņiem laižuoties MWM. X, 450. tur iespurkšķinājās meža pīles.

Avots: ME II, 71, 72

‡ ir̂gnât ² , -ãju, refl. irgnâtiês "zu viel lachen" NB.

Avots: EH I, 431

izbad(en)êtiês, izbadinâtiês Sassm., [Salis], = izbaduotiês.

Avots: ME I, 714

izbad(en)êtiês, izbadinâtiês Sassm., [Salis], = izbaduotiês.

Avots: ME I, 714

‡ izblasît Oknist, = izblusinât I. Refl. -tiês Oknist, = izblusinâtiês.

Avots: EH I, 435

[izkurcinât,

1) izkurcēt lassen:
izkurcināt saknes Bauske;

2) "izirdināt" Stenden: sìenu, zemi.] Refl. izkuŗcinâtiês ² , locker, porös werden (von der Erde):
ķartuojums tâ izkurcinājies, ka par tuo ejuot kājas strieg Dond.

Avots: ME I, 756

‡ izlaĩdelêtiês Libau, = izlidinâtiês.

Avots: EH I, 461

izlũkuôt (unter izlũkât ), Refl. -tiês, ‡

2) = izmēģinâtiês: izlūkuojuos ilgu laiku, bet nevarēju duris atslēgt Jürg.

Avots: EH I, 464

izperêt, ‡ Refl. -tiês, = izperinâtiês 1: nuo pe̦lnu izperēsies kumeliņš Pas. X, 82.

Avots: EH I, 471

izperêt (išpere"ti), izperinât, tr., ausbrüten: tie jūsu dē̦tas uolas, kuo izperēja skuolas Aus. kas blēdību izperē taisnības vietā Psalm 94, 20. tad tādas lietas tu par mani izperini? Purap. izperinâtiês,

1) ausgebrütet werden:
par trejdeviņām dienām izperinājies putniņš LP. VI, 106. cik duomu piedzima un izperinājās viņa galvā!

2) mit dem Brüten fertig werden:
lai vistas izperinās.

Avots: ME I, 779

izticinât, ‡ Refl. -tiês, Perfektivform zu ticinâtiês I 2: kur tad ar tik maz naud[as] izticināsies! Stenden.

Avots: EH I, 489

iztĩpenêt, ‡ Refl. -tiês Frauenb., = izmēģinâtiês: puišelis iztīpenējās ilgi, bet nedrīkstēja pa laipu pāriet.

Avots: EH I, 490

‡ iztũņâtiês Dunika, = iztuzinâtiês: laiks būtu braukt uz kapis, bet bērinieki vēl nevar un nevar i.

Avots: EH I, 491

‡ izutinêt Dunika, = izutinât. Refl. -tiês Dunika. = izutinâtiês.

Avots: EH I, 492

ķērnêtiês, sich besudeln Autz; s. auch ķē̦rnâtiês,

Avots: ME II, 376

knĩbât, Refl. -tiês: = knibinâtiês, (langsam) eine leichte Arbeit tun: k. ar ruokdarbiem Lems. knībājas, knībājas cauru dienu, un ne˙kas nav padarīts (von einer faulen Jäterin gesagt) Trik.

Avots: EH I, 631

knibinât, knibinâtiês, freqn. zu knibêt 1, [wiedrholt) knibbern, knittern, pinkern; zupfern, rupfen; (mit den Fingern) eine leichte Arbeit tun: pirksti trīcēja, galdautu knibinuot A. XVII, 398. Ieva knibināja uz ple̦ciem nuoslīdējušā galvas lakatiņa stūri MWM. XI, 167. ja vistas kasās (knibina) pa spalvu apakšu, tad sagaidāms putenis Etn. II, 71. tik mājās kādus darbus knibināja JK. viņ knibinājās ap paegļu nūju Poruks III, 158. tie sāka knibināties gar guovīm MWM. VIII, 13. bija tāda knibināšanās ap ve̦cu vāti Vēr. I, 1030; nicht vorwärts kommen mit der Arbeit U.: [viņā knibina savu darbu visu rītu Wessen. neknibini (neurbini) de̦gunu! Bers. Vgl. li. knibinėti "čiupinėti" Viltis 1908, 104].

Avots: ME II, 246

‡ kņibinât Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69, Oknist n. FBR. XV, 194, = knibinât. Refl. -tiês, = knibinâtiês: ar pirksčiem kņibinādamās ar ... pārklāja bārkstītēm Janš. Dzimtene I ² , 38.

Avots: EH I, 636

‡ knibučuôtiês Bērzgale, = knibinâtiês (nicht vorvärts kommen mit der Arbeit): knibučuojas vien darbā.

Avots: EH I, 630

knosêtiês, trödeln Salis. [Vgl. knusinâtiês.]

Avots: ME II, 249

‡ knusîtiês, saumselig, ungewandt etwas tun Dond.: tiem (= ve̦ciem puišiem) ir vaļas k. Tdz. 42681 (aus Liepna). Vgl., auch knusinâtiês.

Avots: EH I, 634

knužinât, ‡

2) bei der Arbeft trödeln
A. Leitāns. ‡ Refl. -tiês, = knubinâtiês Frauenb., bei der Arbeit trödeln A. Leitāns: vai strādāsi! kuo knužinājies?

Avots: EH I, 634

[kùkšņāties ² Bers. "mit dem ganzen Körper nach etwas langen"] ; kūkšnâtiês [mit ņ?], -ãjuôs "gebückt (etwas) ungeschickt machen". [Zu kukt.]

Avots: ME II, 333

kukt [li. kùkti "linkti"], kukstu, kuku, intr., krumm werden, einen Katzenbuckel machen, hocken Lös. n. Etn. IV, 98. Refl. -tiês, sich bücken: kuksties ze̦māk Bers., Lub. [Nebst kukaža, kuknêt, kuknâtiês, kukstere, kukša, kūkums, kukurs 1 u. a. zu li. kaũkas "Beule", kùkis "Misthaken", serb. kȕka "Haken" r. куча "Haufen", poln. kuczec, serb. čúčati "hocken", alb. ḱikεľε "Gipfel, ai. kucati "krümmt sich", got. hauhs "hoch", an. haugr "Hügel", mhd. hoger "Buckel" u. a., s. Trautmann Wrtb. 121 f., Berneker Wrtb. I, 161, 637, 639 und 659, Fick Wrtb. III4, 91, Zupitza Germ. Gutt. 110, Persson Beitr. 527 f., Vasmer Studien zur alban. Wortforsch. I, 35.]

Avots: ME II, 302

‡ *kūlinât(ir̃s), zu erschliessen aus àizkūle̦nât (unter àizkùleņuôt) und uzkūlinâtiês.

Avots: EH I, 683

‡ *kūlinât(ir̃s), zu erschliessen aus àizkūle̦nât (unter àizkùleņuôt) und uzkūlinâtiês.

Avots: EH I, 683

laicinât, verlängern: dzīvību Kleinschmidit; [laĩcinât Wolgunt, zögern: ķeries tik pie darba! kuo tu laicini? vorzörgen: l. darbu Infl.] Refl. làicinâtiês ^2, zögern, trödeln: kuo tu tik ilgi laicinies? Mar. n. RKr. XV, 122. [Zu laicît.]

Avots: ME II, 401

‡ likšķinât(iês) PV. "lišķēt"; likšķinâtiês Pankelhof, sich anschmeicheln; vgl. auch pìelikšķinât.

Avots: EH I, 741

‡ likšķinât(iês) PV. "lišķēt"; likšķinâtiês Pankelhof, sich anschmeicheln; vgl. auch pìelikšķinât.

Avots: EH I, 741

‡ III lipinât (li. lipinti "hinaufsteigeri helfen"), behutsam gehen machen, (?): (vāverīte) pate brida dziļus dubļus, bē̦rnus laipu lipināja OB. n. Latv. Saule 1927, S. 619 (bē̦rniem in demselben VL. RKr. XX, 55 aus NB. ist wahrscheirtlich eine falsche Korrektur für bē̦rnus). Hierher gehört vielleichfi auch lipinâtiês 2 unter lipinât I.

Avots: EH I, 744

līpinât,

3): auch (flackern)
Alswig, AP., Kalnemois, (mit î ² ) Kal. Refl. -tiês, ‡

4) = līpinât 2 Druw. - Zur Bed. vgl. auch nùolīpinâtiês.

Avots: EH I, 750, 751

līpinât,

1) kleben machen, (die Augen) schliessen:
miegs acis līpina AP., LP. I, 63, IV, 112. bet pret pusnakti nevar vairs paciest, cik saldi acis līpina LP. IV, 59. lîpinât ² Ruj., ankleben (tr.);

2) intr., mit kleinen Schritten laufen
Mar.; sich langsam vorwärtsbewegen, kriechen: pa matiem utis līpina Druw. n. Etn. II, 161;

3) kreichen, flackern, flimmern, glimmen:
uguntiņa drusku vien līpināja Lubn. [skalu liesmiņa līpināja uz dzišanu Fest.] zila liesmiņa līpina virs uoglēm Balss. pret saulīti ezeriņi līpināt līpināja BW. 21018;

4) flackern machen, flackern, flimmern lassen:
svecīte tik tik līpināja savu liesmiņu Niedra; [die tränenschweren Augenlider bewegen (wie beim Weinen) Fest.; blinzeln: acis vien lìpināja Austriņš M. Z. 51; Vērpetē 20]. Refl. -tiês,

1) [steigen?]:
dvaša pildīja izkuoptuo dārzu un līpinājās uz augšu Egl.;

2) [lĩpinâtiês], sich um eines Vorteils willen kriechersch anschmiegen
[Bers.]: Vidzemes muižnieki sāka līpināties ap puoļu pāniem Niedra;

3) [lîpinâtiês Drosth., lìpinâtiês Jürg., N. - Peb.], flackern, flimmern:
ciemu luoguos raudulīgi skala uguns līpinās A. XVI, 725. uguns liesmas līpinās C. vai redz[i], kâ zibins līpinās? Plūd. Rakst. I, 56. [Zu lipt?]

Avots: ME II, 489, 490

‡ lìšmuôt ² Heidenfeld, = luncinâtiês Bers., Sessw.: puiši līšmuo ap meitām, suns - ap ēdiehu.

Avots: EH I, 751

‡ lūsnêt Nötk., lūsnîtiês ebenda "= lũsinâtiês 1".

Avots: EH I, 765

mir̂kšķêt (unter mir̂kšêt), ‡ Refl. -tiês, = mir̂kstinâtiês: blikstiņi nemirkšķējās Dünsb. Od. 241.

Avots: EH I, 817

[mir̂kstinât Domopol, Warkl., Lautb. od. mir̂kstît ² (acis, prs. -stu) Lautb., = mirkš(ķ)ināt.] Refl. mirkstinâtiês, blinzeln: acu plakstiņi sāk ātrāk mirkstināties Līguotnis Stāsti I, 36.

Avots: ME II, 633

mižģêt (li. mizgėti) [Wandsen, mižģît Salis, Lis.], tr., verrenken, verstauchen - meist in der Zstz. mit iz-: kāju, ruoku. Refl. -tiês, mižģinâtiês Kand., knicken, fehltreten, stolpern, sich verwirren, stocken, nicht recht funktionieren: mana kāja mižģinās Kand. mēle, prāts mižģējas. [Subst. mižģẽjums U., Verwirrung. - Vielleicht für mežģêt dass. mit dem i von mišu, mist II.]

Avots: ME II, 640

[mudrinât Grawendahl, Warkl., = mudinât; ermuntern" Bilskenshof. Refl. -tiês, = mudinâtiês: viņi darbā mudrinājas.]

Avots: ME II, 659

‡ mužģinât Frauenb., = mudžinât (dziju). Refl. -tiês Frauenb., = mudzinâtiês 1 (?).

Avots: EH I, 837

ņerbinât, von der Speise das Beste aussuchen Etn. IV, 161. [ņer̃binât "liederlich essen" Bauske. Refl. ņer̃binâtiês "krankheitshalber wenig essen" Sessau.]

Avots: ME II, 900

ņerinât, tr., (einen Hund) reizen: suni [C., Wandsen. Ähnlich ņerinâtiês ar suni Katlakaln].

Avots: ME II, 900

nižģêtiês, - ējuôs Kand., nižģinâtiês, nizģinâtiês [sic!] LP. VI, 620, sich mit einer Arbeit erfolgos beschäftigen, mit der Arbeit nicht vorwärts kommen, hümpeln, trödeln: viņš tev ies mežā pa gaŗam laikam nižģināties! LP. IV, 2 kuo tu te nižģējies? Kand.

Avots: ME II, 745

nùočapstinât [Autz, Kurs., nùočapstêt Warkl., nùocapstinâtiês Kurs., einigemal čapstinât]: n. ar muti Krišs Laksts 67; [muti nuočapstināt Autz, Grünh., Selsau, N. - Schwanb., MSil.; eine Zeitlang leise und undeutliche Laute von sich geben" Naud.].

Avots: ME II, 769

nùodẽdêt, nùodẽdinâtiês, intr., verkommen, verderben, [abmagern], quienen, zugrunde gehen: ja uzlika ve̦cu mici, lai nuodēd mičuotāja! RKr. XVI, 185. laupītājs sēž, bāls un nuodēdējis LP. I, 137, [Sauken, Ipiķi]. kad tu nuodē̦dē̦tu kâ rudenī niedres purvā! Tr. IV, 526. citas ē̦kas bija nuodēdējušas un applīsušas Saul.

Avots: ME II, 774

[nùodrebinât, zitternd abschütteln: apšu lapas dre̦bē̦tājas visu rasu nuodrebina Pas. I, 401 (aus Aahof).] Refl. nùodrebinâtiês. nùodrebuļuôtiês, eine kurze Weile sich schütteln, eine Weile zittern: puisis nuodrebinājās Līg.

Avots: ME II, 776

nùogalinât, nùogaluôt, tr., jemand ein Ende bereiten, töten, vernichten: ir liels pulks, kuo viņa nuogalinājuse Spr. Sal. VII, 26. tuo viņš nuogalināja ar zuobinu LP. VI, 461. vecis visus zvē̦rus bij nuogaluojis LP. VI, 266. Refl. - tiês,

1) sich das Leben nehmen, Selbstmord begehen
Kand.;

[2) nùogalinâtiês U., ohne Hoffnung krank liegen].

Avots: ME II, 783

nùograbinât(iês), durchsuchen Spr.; [nùograbinâtiês, eine Zeitlang (hörbar) hin und her tasten: viņš ilgi nuograbinājās gar durvīm Bauske].

Avots: ME II, 785

nùograbinât(iês), durchsuchen Spr.; [nùograbinâtiês, eine Zeitlang (hörbar) hin und her tasten: viņš ilgi nuograbinājās gar durvīm Bauske].

Avots: ME II, 785

nùogruģinât, ‡

2) "?": svētelis nuogruģināja Veselis Netic. Toma mīlest. 11. ‡ Refl. -tiês, = ‡ nùogrudzinâtiês: viņš raudāja skaļi, nuogruģinādamies kâ kumeļš Jauns, B. gr. ³ II, 95.

Avots: EH II, 47

‡ nùokaîtêtiês ² AP.,

1) eine Zeitlang spielen, tändeln:
reizēm bē̦rni ve̦se̦liem cēlieniem nuokaitējās ar mantiņam;

2) = nùoknibinâtiês (?): tur viņš ar grābeķiem nuokaitējās visu vakaru; būtu tāds sapratīgs, - stundas darba tur nebij.

Avots: EH II, 50

[nùokņubelêtiês Warkl., nùokņubinâtiês Dunka, = nùoknubinâtiês.]

Avots: ME II, 800

[nùokvêpêt,

1) = nùokvêpt: griesti nuokvēpējuši;

2) = nùokvêpinât: n. stiklu me̦lnu Lis. - Refl. -tiês, = nùokvêpinâtiês.]

Avots: ME II, 805

‡ nùomiêrît Gr.- Buschh., nuomierêt Pas. III, 317 (aus Atašiene), = nùomiêrinât: Refl. -tiês Gr.-Buschh., = nùomiêrinâtiês: kumeļš drīži nuosamierēja Pas. III, 245 (aus Lettg-). kāzinieki nuosamierēja IV, 235 (aus Atašiene; ähnlich XV, 152 aus Lettg.). suns nuomierījās VIII, 66.

Avots: EH II, 70

‡ nuoplañcâtiês Dunika, = nùoplivinâtiês: aizgāja, ka svārku stērbeles vien nuoplancājās pa gaisu.

Avots: EH II, 75