Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ukiņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ukiņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

kukiņa

I kukiņa: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66, (loc. s. kukiņā) BW. 2107, 10.

Avots: EH I, 668


kukiņa

I kukiņa Lautb., Etn, IV, 55, LP. VI, 275, = kukņa, die Knche.

Avots: ME II, 301


kukiņa

II kukiņa, ein Huhn Stom.

Avots: ME II, 301


mukiņa

mukiņa, Demin. von muka, die sich ablösende Rinde des Schilfes (arundo phragmites): šuo liekuo,izu dēvē par mukiņām A. XXI, 439. Zu mukt.

Avots: ME II, 663


ukiņa

ukiņa (?), die Leber.

Avots: ME IV, 296

Šķirkļa skaidrojumā (5)

čuka

čuka,

1) "badāmais kuoks" AP.: ar čuku čukā krāsni;

2) Demin. čukiņas AP., kurze Pfähle
(mieti): bij tādas č., kas saturēja jē̦[l]kulu uz kaudzes;

3) "?": ass kâ č Nötk.

Avots: EH I, 294


kančuka

kañčuka, kañčuks, kančaka, kañčuklis, die dicke, lederne Kosakenpeitsche: kļūs mugura uode̦rē̦ta deviņām kančakām (Var.: kančukām) BW. 19248. labāk tevi blusas kuoda, ne brāliņu kančukliņš 13697, 3 var. gul manā pūriņā stīgām šūta kančuciņa (Var.: kančukliņa, kančukiņa) 23332. [Nebst kančiùkas (woraus kañčius als vermeintliche Grundform entnommen) und kantsukas] aus r. канчукъ.

Avots: ME II, 154


priģelēt

priģelêt, -ẽju, prügelnd treiben: bij manā pūriņā stīgām šūta kančukiņa tautu dē̦lu priģelēt (Var.: spriģināt) nuo kuodziņa sētiņā BW. 27031, 1 var.

Avots: ME III, 390