Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'uknīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'uknīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (33)

aizbuknīt

‡ àizbuknît, kurze Stösse versetzend forttreiben: a. kuo pruojām Dunika u. a.

Avots: EH I, 12

aizčuknīt

‡ àizčuknît,

1) (stochernd, schürend) fort-, hinstossen:
a. aizķē̦rušuos kuoku upē Plm.;

2) unordentlich verstopfen, zustopfen
Adf., Bauske, Lubn., Trik. Refl. -tiês, = ‡ àizčudâtiês: nevar aizčuknīties vien Bauske.

Avots: EH I, 16

aizstuknīt

‡ àizstuknît, stossend hin-, wegtreiben Jürg., Nötk.: a. puiku uz ganiem. Refl. -tiês, widerstrebend hin-, weggehen Bauske, Selsau: nevar viņš a. vien uz ganiem.

Avots: EH I, 53

atbuknīt

‡ atbuknît Frauenb.,

1) losstossen:
a. duru kliņķi;

2) weg-, zurückstossen:
stiprākā guovs atbuknīja vājākuo nuo siles.

Avots: EH I, 136

atžuknīt

‡ atžuknît, mit einem stumpfen Messer ab-, wegschneiden Kal.: ar tādu nazi ne˙kuo neatžuknīsi.

Avots: EH I, 183

buknīt

[buknît C., Ruj., Lis., Salis, Bers.], bukņît, - u oder - īju, auch bukņât, - āju, stossen, einen Rippenstoss geben: kuo tu mani bukņī Alm., Lub., Fest., Schwanb. [Vgl. buka 1.]

Avots: ME I, 346

čuknīt

čuknît: auch Orellen, ‡ Refl. -tiês, unbeholfen hantieren Seyershof: tikmē̦r čuknīj[u]sies gar aku, kamē̦r dabū[ju]si ar spuoli ruokā Pas. V. 315 (aus Serbigal).

Avots: EH I, 294

čuknīt

čuknît, -u od. -īju, stochern, schüren [Ronneb., Smilt.], Mar. n. RKr. XV, 111: pačuknī malku krāsnī, lai labāk de̦g.

Avots: ME I, 418

izpuknīt

izpuknît, tr., durchschütteln, durchbleuen, Rippenstösse versetzen, hinausstossen: izpuknīja zeļļi mūs kâ zebeniekus A. XX, 79.

Avots: ME I, 786

kluknīt

‡ *kluknît (?), -īju, = kluknêt I: tu klukni (Druckfehler für klukni [zu kluknêt I] ?) te bez vajadzības Azand. 255.

Avots: EH I, 622

kuknīties

‡ kuknîtiês,

1) ungeschickt etwas tun
Annenburg, Geistershof, Meselau;

2) "vorwärts gehend einander mit dem Ellbogen oder der Faust stossen"
Prl.; mühsam gehen Mar. Vgl. auch uzkuknîtiês.

Avots: EH I, 668

muknīt

muknît, -ĩju, tr., knillen: drēbes Tuckum: [mukņât "kneten (mīcīt)" Sehlenhof; mukņît, -ĩju "wiederholt heftig drücken" Grawendahl].

Avots: ME II, 663

muknīt

‡ *II muknît, zu erschliessen aus ‡ àizmuknît.

Avots: EH I, 830

nožuknīt

‡ nuožuknît Dunika, = nùožurnît.

Avots: EH II, 111

pačuknīt

pačuknît,

1) ein wenig (einen Ofen) schüren
ME. I, 418 (unter čuknît), Ermes, Heidenfeld, Jürg., Orellen u. a.; ‡

2) unter etwas schieben (perfektiv)
C., Sessw., Warkl.; ‡

3) ein wenig anspornen
Heidenfeld: p. zirgu, lai iet ātrāk.

Avots: EH II, 125

pa-uknīt

‡ pa-uknît (?) Reņģe, Ulmalen "pašūpuot (bē̦rnu)".

Avots: EH XIII, 184

puknīt

puknît U., (prs. -nu od. -nīju) Mar. n. RKr. XV, 131, pukņît Mar., Wid., zupfen, stossen, Rippenstösse geben U.; werfen, schmeissen Mar. n. RKr. XV, 131: puknī viņam ar akmini pa galvu! Reimwort zu bukņît.

Avots: ME III, 404

sabuknīt

sabuknît Dunika, sabukņît Selsau, sabuksnît Schujen, N.-Peb., sabukšķinât Benjam., tr., tüchtig mit Fäusten bearbeiten, Rippenstosse geben: bē̦rns tāds palaidnis, bet kad krietni sabukņī, tad paliek rāmāks Plm. bē̦rni nepalika mierā, kamē̦r māte tuos krietni sabukņīja Druw. es viņu labi sabuksnīju Wain.

Avots: ME III, 599

sačuknīt

‡ sačuknît Orellen, = sačakarêt 1: zuobs, sačuknīts, sāp.

Avots: EH XVI, 401

sapuknīt

sapuknît, mit Rippenstössen traktieren Wolmarshof, Drosth., Arrasch, Bers., Marzen.

Avots: ME II, 708

sastuknīties

sastuknîtiês, zusammenstossen (intr.) Siuxt, Behnen, Selsau.

Avots: ME III, 750

stuknīt

stuknît, stossen Wid., schlagend vorwärtsstossen Nötk. Refl. -tiês, sich stossen Oppek. n. U. Nebst stucinât, stukme und stukât III zu poln. stuk "Klopfen", r. стучать "klopfen" und (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 616) an. styggr "abstossend"?

Avots: ME III, 1102

suknīties

‡ suknîtiês NB. "pa baru luožņāt".

Avots: EH II, 601

uknīt

‡ *uknît, zu erschliessen aus ‡ pa-uknît.

Avots: EH II, 712

uzbuknīt

uzbuknît, stossend, Rippenstosse versetzend zum Aufstehen veranlassen, aufwecken: uzbuknīt nuo miega, nuo zemes AP., Salis, Siuxt.

Avots: ME IV, 319

uzkuknīties

I uzkuknîtiês Bers., Jürg., N.-Peb., Saikava, = uzkuktiês: viņš uzkuknījās... uz... aizgaldas Niedra Bār. 83; in Grünwald - den Kopf einziehen (in den Mantelkragen oder die Schultem emporziehend); sich den Hals dick umhüllen.

Avots: ME IV, 345, 346

uzkuknīties

II uzkuknîtiês "sich beeiten": vajag uzkuknīties, lai varē̦tu laikā paspēt Kalzenau.

Avots: ME IV, 346

uzsuknīt

I uzsuknît (?) Bauske "= uzvilkt, anziehen": ar muokām uzsuknīt kažuoku.

Avots: ME IV, 386

vēdzuknītis

‡ vêdzuknîtis (sic!) "vieta zem naga aitai" (wo?).

Avots: EH II, 774