Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ukoties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ukoties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)

ataukoties

[ataũkuôtiês Ruj., zur Antwort entgegenschreien: es aukuoju, bet neviens neataukuojās.]

Avots: ME I, 149


atjaukoties

[atjaukuôtiês Kalz., sich wieder aufheitern (vom Wetter)].

Avots: ME I, 162


atpukoties

atpukuôtiês, ausschmollen, zur Genüge zornig sein Sonnaxt.

Avots: EH I, 159



čaukoties

čaukuoties, liebäugeln, im Geheimen eine Liebschaft haben Freiziņ.

Avots: ME I, 406


izmaukoties

izmaũkuôtiês, unzüchtig leben: par kuo viņš izbaŗuojies un izmaukuojies.

Avots: ME I, 769


izpukoties

izpukuôtiês, lange Zeit Groll hegen, zornig, böse sein, ausschmollen: tē̦vs izpukuojās par bē̦rnu nerātnībām.

Avots: ME I, 786


jaukoties

jaûkuôtiês 2 , schön werden (vom Wetter): pēc ilgāka lietus laiks sāk jaukuoties Ahs.

Avots: ME II, 99


ķaukoties

ķaukuôtiês (wo?) "sich liebeln".

Avots: EH I, 691


nomaukoties

nùomaũkuôtiês, sich abbuhlen, sich abhuren: cits savā jaunumā nuomaukuojas un savu mantu izšķērž St.

Avots: ME II, 817


nopukoties

nùopukuôtiês: vīrs par tādu paduomu gan nuopukuojies Pas. XIII, 63.

Avots: EH II, 78


nopukoties

nùopukuôtiês, nùopukâtiês Spr., sich abärgern, heftig pochen: viņš nuopukuojās par šiem izde̦vumiem Kleinb. viņš tâ nuopukājās, it kâ kas liels būtu nuoticis Wain.

Avots: ME II, 834


papukoties

papukuôtiês, eine Weile pukuôtiês: mē̦dz ... dažs tikumnieks uz mani p. Janš. Pag. pausm. 75.

Avots: EH XIII, 165



štukoties

štukuôtiês, lose Streiche vetüben, scherzen Kl. u, a.: tā tad viņš... štukuosies, nelamās MWM, VII, 853.

Avots: ME IV, 104


traukoties

tràukuotiês 2 Zvirgzdine, unruhig sein, sich aufregen: bē̦rni, kad kā nuobīstas, nakti neguļ, traukuojas: te samiedz acis, te rozpleš Zvirgzdine. es traukuojuos, ka mani neatruod ebenda. Das uo beruht hier wohl auf ā.

Avots: ME IV, 225


ukoties

ukuôtiês, verderben (intr.), zu Grunde gehen (gew. in der Zstz. mit nùo-) Salisb. Vgl. ukâtiês.

Avots: ME IV, 297