Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ukoties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ukoties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)
ataukoties
[
ataũkuôtiês Ruj.,
zur Antwort entgegenschreien: es aukuoju, bet neviens neataukuojās.]Avots: ME I,
149
atjaukoties
[
atjaukuôtiês Kalz.,
sich wieder aufheitern (vom Wetter)].Avots: ME I,
162
atpukoties
atpukuôtiês,
ausschmollen, zur Genüge zornig sein Sonnaxt.
Avots: EH I,
159
brančukoties
‡
brañčukuôtiês Frauenb., zanken, streiten.Avots: EH I,
237
čaukoties
čaukuoties,
liebäugeln, im Geheimen eine Liebschaft haben Freiziņ.
Avots: ME I,
406
izmaukoties
izmaũkuôtiês,
unzüchtig leben: par kuo viņš izbaŗuojies un izmaukuojies.Avots: ME I,
769
izpukoties
izpukuôtiês,
lange Zeit Groll hegen, zornig, böse sein, ausschmollen: tē̦vs izpukuojās par bē̦rnu nerātnībām.Avots: ME I,
786
jaukoties
jaûkuôtiês 2 , schön werden (vom Wetter): pēc ilgāka lietus laiks sāk jaukuoties Ahs.
Avots: ME II,
99
ķaukoties
‡
ķaukuôtiês (wo?) "sich liebeln".Avots: EH I,
691
nomaukoties
nùomaũkuôtiês,
sich abbuhlen, sich abhuren: cits savā jaunumā nuomaukuojas un savu mantu izšķērž St.
Avots: ME II,
817
nopukoties
nùopukuôtiês:
vīrs par tādu paduomu gan nuopukuojies Pas. XIII, 63.
Avots: EH II,
78
nopukoties
nùopukuôtiês,
nùopukâtiês Spr.,
sich abärgern, heftig pochen: viņš nuopukuojās par šiem izde̦vumiem Kleinb.
viņš tâ nuopukājās, it kâ kas liels būtu nuoticis Wain.
Avots: ME II,
834
papukoties
‡
papukuôtiês, eine Weile
pukuôtiês: mē̦dz ... dažs tikumnieks uz mani p. Janš. Pag. pausm. 75.
Avots: EH XIII,
165
pukoties
puķuôt(iês), s.
pukât.Avots: ME III,
405
štukoties
štukuôtiês,
lose Streiche vetüben, scherzen Kl. u, a.: tā tad viņš... štukuosies, nelamās MWM, VII, 853.Avots: ME IV,
104
traukoties
tràukuotiês 2 Zvirgzdine,
unruhig sein, sich aufregen: bē̦rni, kad kā nuobīstas, nakti neguļ, traukuojas: te samiedz acis, te rozpleš Zvirgzdine.
es traukuojuos, ka mani neatruod ebenda.
Das uo beruht hier wohl auf ā.Avots: ME IV,
225
ukoties
ukuôtiês,
verderben (intr.), zu Grunde gehen (gew. in der Zstz. mit nùo-) Salisb. Vgl. ukâtiês.Avots: ME IV,
297