nopukoties
nùopukuôtiês, nùopukâtiês Spr., sich abärgern, heftig pochen: viņš nuopukuojās par šiem izde̦vumiem Kleinb. viņš tâ nuopukājās, it kâ kas liels būtu nuoticis Wain.
Avots: ME II, 834
Avots: ME II, 834
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nùopukâtiês' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nùopukâtiês' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: