Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'unkšēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'unkšēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (21)

aizklunkšēties

‡ àizklunkšêtiês Golg., für eine kurze Zeit zu klunkern (schluckern) anfangen: piens pudelē aizklunkšējās.

Avots: EH I, 32

blunkšēt

blunkšêt: dumpf schallen (vom Lärm, der beim Fallen eines schweren Gegenstandes ins Wasser hörbar wird) Golg. (mit un̂).

Avots: EH I, 231

blunkšēt

blunkšêt, -inât, plätschen (vom Wasser): [tur blunkšēja; vai ūdris zivis ķeŗ Lub., Fest., Stelp.].

Avots: ME I, 318

bunkšēt

‡ bunkšêt, dumpf schallen PV., Segew.: caura egle piesituot bunkš.

Avots: EH I, 253

dunkšēt

dunkšêt, summen, weinen (von Kindern).

Avots: ME I, 517

izplunkšēties

‡ izplunkšêtiês Segew., eine Zeitlang (zur Genüge) in den Wind reden; schelten.

Avots: EH I, 473

klunkšēt

klunkšêt (unter kluñkstêt),

1): dzeŗuot (rīklē) klun̂kšēja 2 Seyershof. uolas paliek vanckuļuos un klun̂kš 2 Salis.

Avots: EH I, 623

kunkšēt

‡ kunkšêt Warkl., (mit uñ ) Seyershof; = kuñkstêt: bē̦rns pamuodies kunkš Warkl.

Avots: EH I, 675

noblunkšēt

nùoblunkšêt, nùoblunkšķêt Kursiten, (mit un̂ 2) Stenden, ershallen: iemeta ūdenī lielu akmeni, ka nuoblunkšēja vien Drosth.]

Avots: ME II, 763

nobunkšēt

‡ nùobunkšêt,

1) = nùobunkšķêt Nötk. (mit un̂ ), Wessen: iesita pa muguru, ka nuobunkšēja vien Druw. vē̦de̦rs nuobunkšēja Gramsden, N.- Peb.;

2) = ‡ nùobul̃durêt Allend.

Avots: EH II, 35

nodunkšēt

‡ nuodun̂kšêt 2 Seyershof, (fallend) dumpf erschallen.

Avots: EH II, 41

noklunkšēt

nùoklunkšêt (unter nùoklunkstêt ): auch (mit uñ ) Dunika; nùoklunkšķêt ebenda - auch Kalz.

Avots: EH II, 54

nopļunkšēt

nùopļuñkšêt (unter nùopļuñkstêt): nuopļunkš ūdens Jauns. Raksti V, 336.

Avots: EH II, 78

papļunkšēt

‡ papļuñkšêt Dunika, ein wenig (leicht, nicht laut) pļunkšêt: dīķa malā kaut kas papļunkšēja, - laikam naģe ielēca ūdenī.

Avots: EH II, 164

plunkšēt

plun̂kšêt: auch (mit un̂ 2 ) Salis; ūdens plun̂kš 2 vien, kad čūska peld Seyershof. spiežu kāpurus laukā nuo guovs ādas, un tad plun̂kšēja 2 ("?") vien, kad izskrēja laukā AP.

Avots: EH II, 302

plunkšēt

plun̂kšêt C., PS., Wolmarshof, pluñkšķêt Gr.-Essern, -u, -ẽju, intr., plätschern, vom Schall, der vom Fallen ins Wasser entsteht U.: plikšēja, plakšēja un plunkšēja (Wessen), kad mazā pilīte nuonāca lejā Avuots II, 146. nuo rīta zivis iet pa e̦ze̦ru, ka plunkšķ vien Etn. IV, 74. agrāk mēs dzīvuojām pa atte̦ku, ka plunkšķ vien Jaun. mežk. 6. leja, kur plunkš vietvietām ūdens līmenis A. XX, 861. divas grūtsirdīgas acis ieveļas lē̦ni plunkšķē̦damas manas dvēseles sudraba vilnīšuos Latv.

Avots: ME III, 357

pļunkšēt

pļunkšêt (unter pļuñkstêt): auch (mit uñ) Dunika.

Avots: EH II, 309

punkšēt

‡ pun̂kšêt "skanēt smalkā, tievā, nuorautā skaņā" PV., auch vom crepitus ventris PV., Wessen: vē̦de̦rs uzpūsts kâ bungas; kad uzsit ar knipu, - punkš vien PV.

Avots: EH II, 325

unkšēt

unkšêt, -u, -ẽju,

1) = unkstêt N.-Peb., Segewold: izsalcis bē̦rns, kaķē̦ns, kuce̦ns, sivē̦ns unkš N.-Peb. kuo tad nu unkšat? vēl jau ēst negribas! ebenda; "weinen" (mit ùn 2 ) Gr.-Buschhof, Memelshof;

2) = ūkšêt U.;

3) huadegebellähnüche Laute von sich geben
(mit ùn ) Nötk.

Avots: ME IV, 299

Šķirkļa skaidrojumā (1)

pļurkšēt

pļurkšêt: faseln (mit ur̃) AP.; "blunkšēt" Wessen; spritzen (beim Fliessen einer Flüssigkeit, zumal durch eine Enge; mit ur̂) Auleja.

Avots: EH II, 310