Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'unkšēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'unkšēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (19)

aizklunkšēties

àizklunkšêtiês Golg., für eine kurze Zeit zu klunkern (schluckern) anfangen: piens pudelē aizklunkšējās.

Avots: EH I, 32


blunkšēt

blunkšêt: dumpf schallen (vom Lärm, der beim Fallen eines schweren Gegenstandes ins Wasser hörbar wird) Golg. (mit un̂).

Avots: EH I, 231


blunkšēt

blunkšêt, -inât, plätschen (vom Wasser): [tur blunkšēja; vai ūdris zivis ķeŗ Lub., Fest., Stelp.].

Avots: ME I, 318


bunkšēt

bunkšêt, dumpf schallen PV., Segew.: caura egle piesituot bunkš.

Avots: EH I, 253


dunkšēt

dunkšêt, summen, weinen (von Kindern).

Avots: ME I, 517


izplunkšēties

izplunkšêtiês Segew., eine Zeitlang (zur Genüge) in den Wind reden; schelten.

Avots: EH I, 473


klunkšēt

klunkšêt (unter kluñkstêt),

1): dzeŗuot (rīklē) klun̂kšēja 2 Seyershof. uolas paliek vanckuļuos un klun̂kš 2 Salis.

Avots: EH I, 623



kunkšēt

kunkšêt Warkl., (mit ) Seyershof; = kuñkstêt: bē̦rns pamuodies kunkš Warkl.

Avots: EH I, 675


noblunkšēt

[nùoblunkšêt, nùoblunkšķêt Kursiten, (mit un̂ 2) Stenden, ershallen: iemeta ūdenī lielu akmeni, ka nuoblunkšēja vien Drosth.]

Avots: ME II, 763


nobunkšēt

nùobunkšêt,

1) = nùobunkšķêt Nötk. (mit un̂ ), Wessen: iesita pa muguru, ka nuobunkšēja vien Druw. vē̦de̦rs nuobunkšēja Gramsden, N.- Peb.;

2) =nùobul˜durêt Allend.

Avots: EH II, 35


nodunkšēt

nuodun̂kšêt 2 Seyershof, (fallend) dumpf erschallen.

Avots: EH II, 41


noklunkšēt

nùoklunkšêt (unter nùoklunkstêt ): auch (mit ) Dunika; nùoklunkšķêt ebenda - auch Kalz.

Avots: EH II, 54


nopļunkšēt

nùopļuñkšêt (unter nùopļuñkstêt): nuopļunkš ūdens Jauns. Raksti V, 336.

Avots: EH II, 78



papļunkšēt

papļuñkšêt Dunika, ein wenig (leicht, nicht laut) pļunkšêt: dīķa malā kaut kas papļunkšēja, - laikam naģe ielēca ūdenī.

Avots: EH XIII, 164


plunkšēt

plun̂kšêt C., PS., Wolmarshof, pluñkšķêt Gr.-Essern, -u, -ẽju, intr., plätschern, vom Schall, der vom Fallen ins Wasser entsteht U.: plikšēja, plakšēja un plunkšēja (Wessen), kad mazā pilīte nuonāca lejā Avuots II, 146. nuo rīta zivis iet pa e̦ze̦ru, ka plunkšķ vien Etn. IV, 74. agrāk mēs dzīvuojām pa atte̦ku, ka plunkšķ vien Jaun. mežk. 6. leja, kur plunkš vietvietām ūdens līmenis A. XX, 861. divas grūtsirdīgas acis ieveļas lē̦ni plunkšķē̦damas manas dvēseles sudraba vilnīšuos Latv.

Avots: ME III, 357


punkšēt

pun̂kšêt "skanēt smalkā, tievā, nuorautā skaņā" PV., auch vom crepitus ventris PV., Wessen: vē̦de̦rs uzpūsts kâ bungas; kad uzsit ar knipu, - punkš vien PV.

Avots: EH II, 325


unkšēt

unkšêt, -u, -ẽju,

1) = unkstêt N.-Peb., Segewold: izsalcis bē̦rns, kaķē̦ns, kuce̦ns, sivē̦ns unkš N.-Peb. kuo tad nu unkšat? vēl jau ēst negribas! ebenda; "weinen" (mit ùn 2 ) Gr.-Buschhof, Memelshof;

2) = ūkšêt U.;

3) huadegebellähnüche Laute von sich geben
(mit ùn ) Nötk.

Avots: ME IV, 299