Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'unkšēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'unkšēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (19)
aizklunkšēties
‡
àizklunkšêtiês Golg., für eine kurze Zeit zu klunkern (schluckern) anfangen: piens pudelē aizklunkšējās.Avots: EH I,
32
blunkšēt
blunkšêt:
dumpf schallen (vom Lärm, der beim Fallen eines schweren Gegenstandes ins Wasser hörbar wird) Golg. (mit un̂).Avots: EH I,
231
blunkšēt
blunkšêt,
-inât, plätschen (vom Wasser): [tur blunkšēja; vai ūdris zivis ķeŗ Lub., Fest., Stelp.].
Avots: ME I,
318
bunkšēt
‡
bunkšêt,
dumpf schallen PV., Segew.: caura egle piesituot bunkš.Avots: EH I,
253
dunkšēt
dunkšêt,
summen, weinen (von Kindern).Avots: ME I,
517
izplunkšēties
‡
izplunkšêtiês Segew., eine Zeitlang (zur Genüge) in den Wind reden; schelten.Avots: EH I,
473
klunkšēt
klunkšêt (unter kluñkstêt),1): dzeŗuot (rīklē) klun̂kšēja 2 Seyershof. uolas paliek vanckuļuos un klun̂kš 2 Salis.Avots: EH I,
623
kļunkšēt
‡
kļuñkšêt C., Dunika, = kluñkstêt 1: ūdens mucā kļunkš OB.Avots: EH I,
626
kunkšēt
‡
kunkšêt Warkl., (mit uñ ) Seyershof; = kuñkstêt: bē̦rns pamuodies kunkš Warkl.Avots: EH I,
675
noblunkšēt
[
nùoblunkšêt,
nùoblunkšķêt Kursiten, (mit un̂ 2) Stenden, ershallen: iemeta ūdenī lielu akmeni, ka nuoblunkšēja vien Drosth.]Avots: ME II,
763
nobunkšēt
‡
nùobunkšêt,
1) = nùobunkšķêt Nötk. (mit un̂ ), Wessen: iesita pa muguru, ka nuobunkšēja vien Druw. vē̦de̦rs nuobunkšēja Gramsden, N.- Peb.;2) = ‡
nùobul˜durêt Allend.Avots: EH II,
35
nodunkšēt
‡
nuodun̂kšêt 2 Seyershof, (fallend) dumpf erschallen.Avots: EH II,
41
noklunkšēt
nùoklunkšêt (unter nùoklunkstêt ): auch (mit uñ ) Dunika; nùoklunkšķêt ebenda - auch Kalz.Avots: EH II,
54
nopļunkšēt
nùopļuñkšêt (unter nùopļuñkstêt): nuopļunkš ūdens Jauns. Raksti V, 336.Avots: EH II,
78
pakļunkšēt
‡
pakļuñkšêt Dunika, = paklunkš(ķ)êt.Avots: EH II,
143
papļunkšēt
‡
papļuñkšêt Dunika, ein wenig (leicht, nicht laut) pļunkšêt: dīķa malā kaut kas papļunkšēja, - laikam naģe ielēca ūdenī.Avots: EH XIII,
164
plunkšēt
plun̂kšêt C., PS., Wolmarshof,
pluñkšķêt Gr.-Essern,
-u, -ẽju, intr.,
plätschern, vom Schall, der vom Fallen ins Wasser entsteht U.:
plikšēja, plakšēja un plunkšēja (Wessen),
kad mazā pilīte nuonāca lejā Avuots II, 146.
nuo rīta zivis iet pa e̦ze̦ru, ka plunkšķ vien Etn. IV, 74.
agrāk mēs dzīvuojām pa atte̦ku, ka plunkšķ vien Jaun. mežk. 6.
leja, kur plunkš vietvietām ūdens līmenis A. XX, 861.
divas grūtsirdīgas acis ieveļas lē̦ni plunkšķē̦damas manas dvēseles sudraba vilnīšuos Latv.
Avots: ME III,
357
punkšēt
‡
pun̂kšêt "skanēt smalkā, tievā, nuorautā skaņā" PV., auch vom crepitus ventris PV., Wessen: vē̦de̦rs uzpūsts kâ bungas; kad uzsit ar knipu, - punkš vien PV.Avots: EH II,
325
unkšēt
unkšêt,
-u, -ẽju,1) = unkstêt N.-Peb., Segewold: izsalcis bē̦rns, kaķē̦ns, kuce̦ns, sivē̦ns unkš N.-Peb. kuo tad nu unkšat? vēl jau ēst negribas! ebenda; "weinen" (mit ùn 2 ) Gr.-Buschhof, Memelshof;2) = ūkšêt U.;3) huadegebellähnüche Laute von sich geben (mit ùn ) Nötk.Avots: ME IV,
299