Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'urbulēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'urbulēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
burbulēt
bur̂bulêt, - ēju, bur̂buļuot (li. (burbuliúoti)
1) intr., Wasserblasen erzeugen:
un lejā strautiņš burbuļuo. azaids, lē̦ni burbuļuodams, kaktā vira A. XX, 648. ūdeņi burbulēja nuo augstām klints gravām zemē. klusām strautiņš burbulē Plūd. Llv. II, 339;
2) tr., sprudelnd bringen:
ak upīte, kad burbulēsi saldu miegu draugam MWM. VI, 172.
Avots: ME I, 352
1) intr., Wasserblasen erzeugen:
un lejā strautiņš burbuļuo. azaids, lē̦ni burbuļuodams, kaktā vira A. XX, 648. ūdeņi burbulēja nuo augstām klints gravām zemē. klusām strautiņš burbulē Plūd. Llv. II, 339;
2) tr., sprudelnd bringen:
ak upīte, kad burbulēsi saldu miegu draugam MWM. VI, 172.
Avots: ME I, 352
izburbulēt
‡ izburbulêt,
1) = izbur̂buļuôt Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "aussprudeln");
2) "= izburbêt" (mit ur̂ 2 ) Siuxt: apakš pē̦das tāda izburbulējuse gaļa.
Avots: EH I, 437
1) = izbur̂buļuôt Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "aussprudeln");
2) "= izburbêt" (mit ur̂ 2 ) Siuxt: apakš pē̦das tāda izburbulējuse gaļa.
Avots: EH I, 437
izurbulēt
izurbulēties
izur̂bulêtiês 2 Ahs., vom Gären porös werden. Dazu auch ein aktives Part. prt. izurbulẽjuksi maizi, poröses Brot; izurbulējis siers.
Avots: ME I, 822
Avots: ME I, 822
saurbulēt
urbulēt
ùrbulêt 2 Gr.-Buschhof, langsam, allmählich bohren, durchlöchern (wie der Holzwurm es tut) U.: ar spieķi zemi urbulē̦dams Lautb. Lomi 112.
Avots: ME IV, 302
Avots: ME IV, 302
Šķirkļa skaidrojumā (2)
bļurbēt
‡ bļurbêt (li. bliurbėti "burbulēt"), -u, -ẽju,
1) (ein entsprechendes Geräusch hervorbringend) Blasen werfen
Dunika (mit ur̂ 2 ), OB., Rutzau: dīķī bļurbēja vien, kad iemeta akmeni Dunika. ūdens grapī jau bļurb ebenda, Rutzau. alus rūgstuot, kāpuosti skābstuot bļurb OB.;
2) schwatzen, faseln
Rutzau: kuo tu bļurbi! - Zur Bed. vgl. auch ‡ atbļur̂bêt 2 .
Avots: EH I, 234
1) (ein entsprechendes Geräusch hervorbringend) Blasen werfen
Dunika (mit ur̂ 2 ), OB., Rutzau: dīķī bļurbēja vien, kad iemeta akmeni Dunika. ūdens grapī jau bļurb ebenda, Rutzau. alus rūgstuot, kāpuosti skābstuot bļurb OB.;
2) schwatzen, faseln
Rutzau: kuo tu bļurbi! - Zur Bed. vgl. auch ‡ atbļur̂bêt 2 .
Avots: EH I, 234