izburbulēt

izburbulêt,

1) = izbur̂buļuôt Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "aussprudeln");

2) "= izburbêt" (mit ur̂ 2 ) Siuxt: apakš pē̦das tāda izburbulējuse gaļa.

Avots: EH I, 437