Paplašinātā meklēšana

‡ bùrcèniņš ² Sonnaxt, Deminunv zu bur̃kāns, Mohrrübe.

Avots: EH I, 254

gur̂ceklis: plur. t. gurcekļi (wo?), gur̂cakli Mahlup.

Avots: EH I, 420

[gur̂ceklis Kreuzb., gur̂cêklis Lis.], gùrcaklis ² [Mar., Schwanb., Baltinov, Marienhausen], gurcakls, gurceklis Adsel, [N. -Schwnb.], der Froschlaich: nuo gurcakla sāks izšķilties galvaiņi (varžu ķikuti) A. X, 226. vardes tēviņš pa nārsta daiku vienumē̦r paliek pie mātītes, kamēr tā laiž savu gurcaklu A. XX, 226. [Zu gurklas; vgl. auch kurcaklis.]

Avots: ME I, 683

kur̃ce̦knaîns, ausgewachsen, holzig, schwammig: kurce̦knains kâ apses pagale Naud.

Avots: ME II, 321

kur̃ceknis, etwas Ausgewachsenses, Holziges, Schwammiges Naud. [Zu kurkt

II.]

Avots: ME II, 321

‡ I kurcelêt "verwickeln" (?) AP., Jummardehn.

Avots: EH I, 677

‡ II kurcelêt "?": brauc dē̦lu māte:... līku ķēvi kurcelēja (Var.: kuļķenēja) BW. 23561. Zu kurcinât?

Avots: EH I, 677

[I kùrcenis N. - Peb.], kùrcenis ^2, ein in eine Birke gebohrtes Loch od. eine ausgehauene Stelle, aus der man im Frühling Birkenwasser fliessen lässt Lub., Friedrichswalde, Lös. n. Etn. IV, 99. [Vgl. kurcumi.]

Avots: ME II, 321

[II kur̂cenis ² Bauske, = kur̃ceknis.]

Avots: ME II, 321

‡ kùrce̦ns ² Saikava, ein Erdkrebs.

Avots: EH I, 677

pùrce ² : urce, p. dē̦lu māte, gul kâ cūka midzenī RKr. XX, 71 (aus NB.).

Avots: EH II, 327

pùrce ² Gr.-Buschhof, pur̂cenē ² Bauske, ein böse brummendes Weib.

Avots: ME III, 416

‡ *purcele od. *purcelis, in der Verbind. (acc. s.) purceli pīpi Jauns. Raksti VII, 116, die Porzellanpfeife.

Avots: EH II, 327

purcene od. purcenes pīpe, eine Porzellanpfeife Mag. XIII, 2, 54; 3, 55.

Avots: ME III, 416

pur̂cenêt ² brummen, knurren Bauske.

Avots: ME III, 416

spurce,* das Spritzbad Dr.

Avots: ME III, 1030

surce, eine Fackel: darvas surce Diez n. U. ("scheint sonst nicht bekannt").

Avots: ME III, 1125

‡ urce "?": u., purce dē̦lu māte, gul kâ cūka midzenī RKr. XX, 71 (aus NB.).

Avots: EH II, 714

‡ ur̂cele ² Sermus, der Bauch (scherzweise): tev gan laikam u. gluži tukša.

Avots: EH II, 714

žur̂ce ² Stenden, = šurce, die Strieme: sist, ka ruodas žurce uz ādas.

Avots: ME IV, 833

cirteniski, purcelnd: cirteniski apveļas un zālītē paliek guļam A. XV ^2, 170.

Avots: ME I, 388

kuceklis [?], = urceklis">kurceklis, der Froschlaich: kam raiba mute, tas lai pavasarā tuo mazgājuot varžu kucekļuos; [in Rozentov nenne man kuceklis die drei letzten Fasttage vor Ostern].

Avots: ME II, 298

kur̂ciemi ² : urcemi">kurcemi Manz., Lng.

Avots: EH I, 677

I kùrkt,

1): auch (mit ùr ² ) Linden in Kurl., Oknist, Zvirgzdine; ‡

3) "rūkt" Warkl.: cūkas kùrc ² , laikam ēst grib Warkl. kuo tu man mūžīgi kurc ausīs? ebenda; unablässig bitten Bērzgale; tik ilgi tī niknā bāba kurce ("?") un muocīja zemnieku Pas. IV, 381; ‡

4) "?": (pīpe) aizplekšējusi, nevar dūma pavilkt, kurc vien kâ uz nelāga laiku P. W. Šis ar mani tiesāties? 2. Zur Bed. vgl. auch nùokurkt 2.

Avots: EH I, 678

[nḕrst Jürg., Arrasch., Warkl., Kl.]. nêst ² Rojen, [Bauske, Ruj., Salis, Sassm.] (li. ner̃šti), -šu, -su, intr., laichen, sich begatten: upē nērsa plauži Etn. II, 80. ja aprīlī vardes nērš dzelmēs, tad gaidāma sausa vasara Etn. II, 126. līdakas jau nēršuot Austriņš. [vardes nērš gurcekļus N. - Schwand.] Zu nā`rsts.

Avots: ME II, 742

ràibs (li. raĩbas "graubunt", von Vögeln), Adv. ràibi, bunt, fleckig, schekkig: Sprw. raibs kâ dzenis. cilvē̦ka mrtžs tik raibs kâ dzenis (kâ dzeņa vē̦de̦rs Kaudz. M. 157) od.: dzenis raibs, vēl juo raibāka cilve̦ka dzīve Celmiņ. cilvē̦ka mūžs ir raibs kā pupu zieds Kaudz. M. 113. mūsu dzīvība raibāka nekâ puķu ziedi, unser Leben ist bunter (bewegter) als Blumenblüten Sissegal n. U. pazīstams kâ raibs suns. pārkrāsuoja guovis gan par sarkanām, gan par raibu raibām LP. VII, 1161. aud, māmiņa, trejas raibas (bunte Tücher oder Röcke), tev trejādas meitas bija: pirmajai diži raibu (gross gemustert),...vidējai sīki raibu (fein gemustert)... I BW. 7411. raiba mute od. raibs ģīmis, raiba seja, ein Gesicht mit Sommersprossen U.: kam raiba mute, tas lai pavasarā tuo mazgājuot varžu kurcēkļuos Etn. II, 83. kas izgrūž bezdelīgu perēkļus, dabu raibu gīmi II, 79. - raibas acis, bunte Augen (eig.: bunt vor den Augen; von einem Berauschten gesagt): tev acis ir raibas, du bist berauscht U. Gliemulis pacēla apskurbušās, kâ saka, raibās acis R. Sk. II, 145. pacien[āj]uot tik viens uotru, kamē̦r visiem acis e̦suot raibas Druva II, 787. raibs me̦tas priekš acīm, es wird bunt, es flimmert vor den Augen Stari II, 155. raibajā būt, berauscht, betrunken sein: kad bijām jau labi raibajā, tēriņus kruodziniekam samaksādami laidāmies mājā Latv. - Subst. ràibums,

1) das Buntsein:
ziedi, ziedi, kumeliņ, pupu ziedu raibumā! BW.15954. tā (laimes māte) vēlēja manu mūžu dzeņa spalvas raibumiņu (Var.: raibumā; so bunt, wie das Gefieder des Spechtes) 5030;

2) das Buntwerk; ein bunter Fleck; das Muster, Stickmuster:
me̦lna guovtiņa, balti raibumi Rkr. VII, 1212. es adīju raibus cimdus, bērziņā lūkuojuot: cik lapiņu bērziņā, tik raibumu cimdiņā BW. 7239. bij manā pūriņā trijtrijādi raibumiņi: sīļa nagi, vanadziņa, teterīša snābulīši 25191, 1. - vasaras od. teteŗa raibumi, Sommersprossen: kam teteŗa raibumi, tas lai pavasarā... mazgājuot varžu kurcekļuos Etn. II, 83;

3) der Schwindel od. Rausch ("weil es in des Trunkenen Gemtit bunt stehet")
Für. I. - Nebst reibs II zu li. raĩbti "flimmern (von den Augen)". ribėti "mirgėti", klr. ribyj "bunt", ir. riabach "gesprenkelt", schwed. ripa "Schncehuhn", s. Būga KSn. I. 21, FalkTorp 928, Walde Vrgl. Wrtb. II, 346.

Avots: ME III, 468, 469

šurca, šur̂ce ² Ahs., ein Streifen von Peitschen- und Rutenschlägen Ahs.: duod tam pa pakaļu, ka šurces paliek! Ahs. n. RKr. XVII, 57. cirtīšu, ka šurcas varēsi ar asu mē̦ru mēruot LP. I, 138. Vgl. žur̂ce ^2.

Avots: ME IV, 106

I teteris (aruss. тетерь bei Срезневскiй wruss. ćećer ; vgl. Le. Gr. 1542),

1) teteris U., Arrasch, C., Dond., Golg., Ogershof, PS., Ruj., Selg., Selsau, Sessw., Widdrisch, Wolm., Wolmarshof, teteris Frauenb., tetîris ² (wohl aus *tetirvis) Dunika, Demin. verächtl. te̦te̦rē̦ns BW. 35763 var., das Birkhuhn (tetrao tetrix):
teteris purpina, tirina, rubina Etn. fI, 51. birze pilna raibu teterīšu BW. 30438, 4. - baltais teteris, das Morasthuhn (tetrao lagopus); jūŗas teteris, der Gänse-Sägetaucher U.; die Trauerente (anas nigra);

2) in genitivischen Verbindungen:
teteŗa kāpuosti Sassm. od. teterkāpuosti Serbig. n. FBR. IV, 62; Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, (scherzhaft) Ruten, Prügel; teteŗa raibumi, Sommersprossen Golg., Ogershof, PS., Sessw.: kam teteŗa raibumi, tas lai pavasarā... mazgājuot varžu kurcekļuos Etn. II, 83. Zu li. teterva "Birkhuhn", tētervinas "Birkhahn", tetirvà "Birkhenne", apr. tatarwis "Birkhuhn", r. тéтеревъ "Birkhahn", ksl. тетрѣвь "φασιανός", gr. τέτρας "Auerhahn", npers. taδarv "Fasan" u. a., s. Thomsen Beröringer 231, Būga PФB. LXXV, 149, Torbiornsson Liqmet II, 87, Trautmann Wrtb. 320.

Avots: ME IV, 169

trūdnis (wo?) "urceknis">kurceknis":

Avots: ME IV, 251

ùrkt ² Bers., Golg., Katharinenhof, Saikava, Sessw., brummen Lng.: tie dziedāja un urce Zvaigznītis SDP. III, Zu r. ворчáть "brummen", sloven, vrkati "gircen" u. a.; neben ur-k- ein ur-g- in urgt, urdzêt.

Avots: ME IV, 306

vurkt, hrummen Asūne; knurren Dweeten; III p. prt. vurce, girrten Zbiór XV11I, 416. Vgl. urkt.

Avots: ME IV, 676