Paplašinātā meklēšana

‡ àizgur̂dzêt, mit gurgelnden Lauten sich entfernen: ūdeņi aizgurdz. Refl. -tiês, aufgurgeln: kaklā kas aizgurdzējās Trik.

Avots: EH I, 26

‡ àizspur̃dzêt, hin-, wegschwirren Dunika: ar lingu sviestais akmens aizspurdzēja pāri krūmiem.

Avots: EH I, 51

‡ atspurdzêtiês Fest., faserig, sträubig, struppig werden (häufiger von einem rundlichen Gegenstand gesagt, dessen Ende struppig geworden ist, z. B. von einer Eichel).

Avots: EH I, 170

gur̂dzêt (li. gurgė´ti "бурчать в животѣ" bei Skardžius Arch. Philol. III, 49): = ‡ gulˆdzêt" (wo?); laižas dzērves, gurdzuoši klūguodamas Janš. Mežv. ļ. II, 468.

Avots: EH I, 420

gur̂dzêt [PS., Lis., C., Arrasch u. a.], -dzu, -dzēju, gur̂gt [Arrasch, gur̃gt Nigr., Dunika], -dzu, knistern: sniegs mīksts un gurdzēt gurdz zem kājām MWM. VII, 802; III, 586. mīksta piena kleņģere, ka gurdz vien VIII, 498. Vgl. li. gurdė´ti "бурчать в животѣ" und] gurgžė´ti "хрустѣть".

Avots: ME I, 683

‡ izmurdzêt Warkl., schlaflos verbringen (?): i. visu nakti. Refl. -tiês (aus einem handschr. Vokabular), = izmur̂dêtiês.

Avots: EH I, 467

ļur̂dzêt ² [Līn.], auch [ļur̂dzît ² (?) Gudenieki], ļurgt, brodeln: putra vārās, ka ļurdz vien Gold. [ļur̂dzêt Mar., Trik., Bauske, ļur̃dzêt Schrunden, -dzu, -dzẽjüčaluot": strautiņš, pļāpa ļurdz. In Mar. u. a. wird mit ļ. auch das Geräusch bezeichnet, das beim Gehen mit durchnässten Pasteln zu horen ist: sabridis kājās; tik ļurdz vien!

Avots: ME II, 544

mùrdzêt ² : "murguot; die Nacht schlaflos verbringen" (prs. mùrdžu ² ) Auleja.

Avots: EH I, 833

[mùrdzêt ² "träumend phantasieren" Warkl.]

Avots: ME II, 668

nùogurdzêt (unter nùogurgt II): sniegs nuogurdzēja - auch Mesoten, N.-Peb. kaklā kas nuogurdz Kalz., Wessen.

Avots: EH II, 48

nùoļur̂dzêt ² , einen dumpfen Ton von sich geben: akmens iegāja upē, ka nuoļurdzēja vien Wain.

Avots: ME II, 815

‡ nùomùrdzêt ² Auleja, schlaflos verbringen: n. nakti. visu nakti nuomurdzē̦ts.

Avots: EH II, 70

nùospur̃dzêt, ‡

2) = nùospurgt 3 Dunika.

Avots: EH II, 90

[nùospur̃dzêt, -dzu, -dzẽju, sich schnell drehend dahinfliegen: mašīnai plīstuot riteņa gabali nuospurdzēja gaisā Dunika.]

Avots: ME II, 857

ņurdzêt,

2): ein Schallverbum (von lautem Durcheinandersprechen)
Frauenb.: viss tirgus ņur̂dzēt ² ņur̂dz ² .

Avots: EH II, 116

ņurdzêt, intr.,

1) wimmeln:
tur tik daudz sanākuši, ka ņurdz vien pa iekšu Gold.; vgl. ņudzêt;

[2) ņur̂dzêt
C., Lis., vom Geräusch, das in einen Sack geschūtfete Fische od. faute Kartoffeln verursachen Nötk.].

Avots: ME II, 906

saspurdzenêtiês Baltpurviņš, = saspīrenêties.

Avots: ME III, 744

spurdzêt, s. spurgt I.

Avots: ME III, 1031

I sùrdzêt Arrasch, hörbar rieseln; zeme sùrdz ² Warkl., der Boden schallt vom hineinrieselnden Wasser.

Avots: ME III, 1125

II surdzêt oder surzêt, -u, -ẽju U., sauer sehen, murren, heulen und weinen. Zu li. surgti "wimmern, winseln" (vgl. auch Krček Grupy 53); daneben ein zurd(z)êt.

Avots: ME III, 1125

urdzêt (li. urgėti "ворчать" bei Būga PФB. LXV, 323), -dzu, -dzẽju, rieselnd leise rauschen, murmeln Arrasch, Jürg., Salisb. (mit ur̃), Adl., Gr. - Buschhof, Saikava, Schwanb., Warkl. (mit ùr ² ), Smilten (mit ur̂ ), Bauske, Segew. (mit ur̂ ² ): strautiņš urdz Jauna Raža IV, 28 (ähnlich Austr. kal. 1893, S. 31). urdzēja... avuotiņš Janš. Dzimtene IV, 55 (ähnlich A. XX, 220). skumīgi urdz upītes Lautb. Lomi 30. upe lē̦ni urdz Skalbe Āb. 12. upe... jautri urdzēja A. Brigader Daugava I, 1521 (ähnlich MWM. XI, 111, Zalktis 1908, № 3, S. 105). dzirdēju ūdeni duobji un dusmīgi urdzam A. XI, 852. upes ūdentiņš lē̦ni urdz un čurkst Lautb. Lomi 90. avuotiņu ūdentiņš strautiņiem žigli te̦k un urdz 63. ūdens urdzē̦dams lāsēm pil nuo akmiņa Vēr. II, 1211. dūkstīs un urdziņās jau urdz un pukst jautra pavasara dzīvība Aps. Bag. radi 31. (figürlich) ceļi urdzēja kâ upes nuo ve̦zumiem A. Brigader Daugava 1928, S. 161. (bē̦rns) pūzdams nuo mutītes juocīgus burbulīšus, patīkami urdzē̦dams, kâ sarunādamies Druva III, 856. Zu urgt I.

Avots: ME IV, 303, 304

žļurdzêt Adl., = žļurkstêt 1.

Avots: ME IV, 819

zurdzêt, -u, -ẽju,

1) siepen, nässen
U.; (durch)sickern (mit ùr ² ) Lennew.: kad uziet uz staignas vietas, tad zem kājām zurdz ūdens Lennew.;

2) weinen
Biel. n. U., pfeifen, heulen U. Vgl. zurzêt und surdzêt II.

Avots: ME IV, 751

žvurdzêt, ein Schallverbum: tas nuogāja žvurdzē̦dams pa zariņu zariņiem BW. 33143 var.

Avots: ME IV, 848