Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'urjā' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'urjā' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

buldurjānis

bul̃durjānis,

1): auch Grenzhof;

2): auch AP., Siuxt, (mit ùl und à 2 ) Zvirgzdine;

3) aquilegia vulgaris L. Oknist (mit ùla und à 2 ).

Avots: EH I, 251




dundurjānis

duñdurjãnis,

1) ein Schimpfwort Allend. n. U.;

2) ein Kraut:
rauj pa˙priekšu dundurjāni (Var.: buldurjāni) BW. 32393, 8.

Avots: ME I, 516


spurjāņi

‡ spurjāņi, Beiname des Hopfens: apieņus, spurjāņus, sadedzināja VL. aus Rutzau.

Avots: EH II, 565


urjā

urjà U. (= u˙ja), urjaja, urjo, Interj.: uz vikiņu [saku]: urjaja! BW. 30603. urjà, urjà (Var.: urjo; urrà; urra; ūjà), pe̦lē̦ki vilki! 18260, 3 var. Vgl. u˙ra.

Avots: ME IV, 305

Šķirkļa skaidrojumā (10)

blauderjānis

‡ blauderjānis, Baldrfan: ... kuru puķi pirmuo raut ... rauj pa˙priektu blauderjāni (Var.: buldurjāni)! BW. 32393,2.

Avots: EH I, 226


buldurene

bul̃durene, bul̃durene, buldurītis BW. 32389, buldurīte BW. 32366, bulduriņš Bauske, bulderiņš BW. 32393 var., bul̃durjānis BW. 32393, bundurjānis BW. 32393,7, buldrijāns BW. 32403 var., buldriņi, baldriņi U., Baldrian (valeriana officinalis). [Die Formen dieses Lehnworts mit u sind vielleicht unter dem Einfluss von bulduris entsstanden.]

Avots: ME I, 348




cauri

caũri (li. [kiáurai], Adv., durch,

1) lokal: hindurch, zwischendurch:
gaŗām kuoki, šķē̦rsu kuoki, caur[i] augušas atvasītes BW. 26014;

2) beim Adj. slapjš - durch und durch, vollständig: zaldāts atradies guļu vietā cauri slapjš Etn. IV, 13;

3) zur Verstärkung des Akk. der Zeit: svinēja kāzas četras dienas cauri BW. III, 1, 95;

4) bei einfachen Verben zur Bezeichnung einer durchdringenden imperfektiven Handlung (auch cauram BW. 21796), bei mit iz - zusammengesetzten Verben zur Bezeichnung einer durchgedrungenen, perfektiven Handlung: es puisīti cauri re̦dzu Ltd. 1408. vai tu cauri spīdi? ūdens sūcas pa šķirbu cauri. te tiek ar saviem spē̦kiem cauri. mēs izgājām mežam cauri. [man iet cauri U., ich habe den Durchfall.]
man neiet cauri, ich leide an Verstopfung. Mit einem Partizip verbinden sich caur zuweinen zu einem Kompositum: sak(a) tautiņas caurjādamas.

Avots: ME I, 365


dižbāliņš

dižbãliņš, ein einflussreicher Bruder, ein hervorragender Volksgenosse: tie pazīs savu daudzcildinātuo dižbāliņu - Jurjānu Andreju Vēr. II, 1229.

Avots: ME I, 474


dunduriņš

‡ dunduriņš, ein Kraut: ... kuŗu zâli pirmuo raušu. - rauj pa˙priekšu dunduriņu (Var.: dundurjāni, bulderiņu u. a.)! BW.32393 var.

Avots: EH I, 342


sarmenīte

sarmenĩte, ein Kraut od. eine Blume: pavaicāju Jānīšam, kādu plūkt Jāņu zâli. paš[u] pirmuo buldurjāni, sarmenīti jau uotruo BW. piel. 2 32393.

Avots: ME III, 722


vīdrieksne

vīdrieksne, vīdrēksne, vīdrīksne, vīdrikste U., vīderksne, Plur. vĩdriêksi 2 Wain., vìdriêkši 2 Linden, vìdrêkšņi 2 Kaltenbrunn, vīdrikšņi Wid., Marienhausen, vīdrikšņas, vĩdriži Ladenhof n. FBR. XI, 72, Widdrisch, vĩdir̂kšņi 2 Gramsden, vīdirkšņi U., gen. pl. demin. vīdreksnīšu BW. 32714, = vīgrieze U.; vīdriekši RKr. II, 78; Mežos un ārēs II, 39, Wassermerk (sium latifolium L.); vīdriekšņi, Mittwurz, Mägdekraut Für. I: šuogad pilnā pļava vīdriekšiem Linden. trakumam... labs līdzeklis ìr vīdrēkšņi Etn. IV, 106. vīdrēksnīšu (vīdreksnīšu 33011) krūmiņā BW. 32976, 2. nuorāvuos vīdrieksnīti (Var.: vīreksnīti, vīrekstiņu, vīrakstiņu) 21871 4 var. nuoķēruos vīdrīksne 21871, 3. kuŗa pirmā Jāņu zâle? bundurjānis, vīdrēksnītes ... 32393, 7. vīderksnīti, papardīti 32393, 1. lācis... auzas ēda vīdrikšņās (Var.: vidrikstēs) stāvē̦dams 2290, 2. Zu li. vendrýkštis "spiraea", s. Būga KSn. 1, 301. Da man daneben eln gleichbed. le. vīgrieze, li. vengrýkštis (bei Būga I. c. 300) hat, so dürfte das d in le. vīdrēk-, li. vendrīk- aus g (vor k ) dissimiliert sein.

Avots: ME IV, 635


vijmale

vijmale, der Raum hart am (aus Strauchwerk geflochtenen) Zaun: vijmalē es sēdēju Jauns. Baltā gr. I, 58. ne nātriņas vijmalē (Var.: sē̦tmalē) BW. 9147 var. suņa s . . . . vijmalī (Var.: žuogmalē) 8183 var. atradu buldurjāņus sava tē̦va vijmalē VL. aus Memelshof und Nerft. tre̦knā vijmale (das Gras am Zaun) jānuopļauj Memelshof.

Avots: ME IV, 583