urjāurjà U. (= u˙ja), urjaja, urjo, Interj.: uz vikiņu [saku]: urjaja! BW. 30603. urjà, urjà (Var.: urjo; urrà; urra; ūjà), pe̦lē̦ki vilki! 18260, 3 var. Vgl. u˙ra.Avots: ME IV, 305