Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'urkša' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'urkša' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

urkša

urkša, ein Stock, mit dem man Kartoffeln aus der Furche herauswGhlt oder ZwiebeIn aus dem Beet heraushebt Bielenslein Holzb. 486.

Avots: ME IV, 306

Šķirkļa skaidrojumā (9)

iepurkstēties

[ìepurkstêtiês Wenden], ìepurkš(ķ)êtiês, einen knarrenden, knatternden, schnaubenden Laut von sich geben: kaut kur viens iepurkšas Vēr. II, 519.

Avots: ME II, 54

nopurkšķēt

nùopur̂kšķêt, nùopur̂kšêt, intr., hermurmeln, prusten: "trīs graši", viņš nuopurkš Dok. A. Refl. -tiês, stark prusten, hermurmeln: zirgs bailīgi nuopurkšas Saul.

Avots: ME II, 834

pamurkšt

[pamur̂kšt, brummend, undeutlich sagen: pamurkša kādus vārdus un apklusa Lis.]

Avots: ME III, 74

purkšt

pur̂kšt Jürg., -šu, prusten, schnaufen: citi mazgājās purkšdami Zalktis v. J. 1908, S. 3. Elza pašu+laik bija aplipusi ar skudrītēm, purkšdama vien ieskrēja šķūnī R. Sk. II, 159. lācis duomājis ar purkšanu nuo de̦guna bites aizsprauslāt A. XX, 53. - Nebst purkš(ķ)êt und purkstêt zu li. pur̃kšti (prs. purkščiù) "prusten (wie eine Katze)"; vgl. auch poln. parskać "schnauben, prasseln, zischen" (nach Krček Grupy 150 f.) und le. purskât.

Avots: ME III, 418

saspurkšt

saspùrkšt, (aus dem Munde) bespritzen: drēbnieks saspurkša drēbi ar ūdeni C.

Avots: ME III, 744

smurkšis

I smùrkšis Ermes, Serbigal, smur̃kšis Karls., smurkša, smurkšu kauliņi Bielenstein Holzb. 718, ein Spielzeug aus Ferkelfüssen, mit einer Schnur verbunden U., Serbigal, ein Brummer Karls., Schnurrer (Kinderspielzeug) Bielenstein Holzb. 718 (mit Abbild.).

Avots: ME III, 970

spurkšēt

spur̃kšêt,

1): putns spurkš (iztraucē̦ts sāk laisties) Salis, Seyershof. ratiņš spurkš Seyershof. dzirdēja jaunuo bēri spurkšam ... uz māju Aps. Raksti I 2 , 138. "spurkšķējis" ME. III, 1032 zu ersetzen durch "spurkšējis";

2): zirgs spur̃kš Seyershof.

Avots: EH II, 565

urkšēt

ur̃kšêt, -u, -ẽju Arrasch, Jürg., Karl., Salisb., Segew., Wolmarshof, (mit ùr) PS., (mit ur̂ ) C., Schwanb., (mit ur̂ 2 ) Dunika, grunzen N.-Peb., U.: sivē̦ni snauž un urkš Poruk III, 66. cūkas urkš MWM. 1898, S. 547. Refl. -tiês, gegen einander knurren oder murren: cits uz citu urkšas Biel. n. U. Zu urkstêt.

Avots: ME IV, 306

urkšis

urkšis: ""urdzējs" ME. IV, 306 zu ersetzen durch "2) "urdzējs"; ‡

5) "nemiers, tracis" Salis: ur̃kš (zu einem nom. urkšis, urkše od. urkša ?) taisīt.

Avots: EH II, 715