Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'utains' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'utains' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (22)

apšutains

apšutaîns: vējš apšutains galuotnes plucina Austr. Aizsaulē S. 36. Zur Bed. vgl. apšutām.

Avots: EH I, 120

apšutains

apšutains, tückisch (?): vējš... stiprs un apšutains K. Jakobson.

Avots: ME I, 129

četršķautains

‡ četršķautains, vierkantig: četršķautaino kūju Janš. Mežv. ļ. II, 35.

Avots: EH I, 289

kutains

kutains: kutainām ("?") rīdzēm Janš. Līgava I, 85.

Avots: EH I, 681

kutains

[kutains "mit kuti (s. dies) versehen N. - Bartau.]

Avots: ME II, 330

mutains

mutaîns: šī bijusi tik mutaina, ka ne˙viens šās nevarējis aizrunāt Pas. X, 226.

Avots: EH I, 836

mutains

mutaîns, mundfertig, redselig: kad precinieku labi mutaini gāja meitu uzrunāt... Konv. 2 3288.

Avots: ME II, 673

pluskutains

pluskutaîns; langes, ungekąmmtes Haar habend. Blieden n. Etn. IV, 166; s. auch pluskains.

Avots: ME III, 358

plutains

plutaîns U., glatt: plutains ģīmis. Wohl zu pluta I.

Avots: ME III, 359

simtmutains

sìmtmutaîns, mit hundert Mundern versehen: likās, sūneklis kļuva par simtmutainu dzīvu būtni, kas daiņuo un gavilē Veselis Saules kapsē̦ta 106 f.

Avots: ME III, 841

strutains

strutaîns, voll Eiter U.: strutainas gluotas SDP. VIII, 59. strutains dzīslenes iekaisums Konv. 2 698. strutaiņš miruoņa palags LP. VI, 37.

Avots: ME IV, 1096

sutains

sutaîns: s. (sehr warm und windstill) laiks Linden in Kurl., Ramkau, (sutans) Salis.

Avots: EH II, 605

sutains

sutaîns, qualmicht U., gewitterschwer: s. gaiss Segew.

Avots: ME III, 1127

utains

utaîns: utaiņš luops Frauenb.

Avots: EH II, 716

utains

utaîns, voll Läuse U., verlaust: raganas izskats bijis riebīgs - tīri utaina LP. V, 9.

Avots: ME IV, 310

vutains

vutaîns: auch Liepna, Lubn., A.-Schwanb.

Avots: EH II, 799

vutains

vutaîns Gr.-Busch., verlaust.

Avots: ME IV, 677

Šķirkļa skaidrojumā (1)

miņģēt

miņģêt, = mīņāt, treten: es pūriņu pieluocītu ar kājām miņģē̦dama (Var.: piemīdama, mīdīdama, mīņādama) BW. 7655 var. In derselben Bed. auch das Refl. -tiês: Sprw. miņģējas kâ putains kuilis Alksn. - Zund.

Avots: ME II, 631