apšutainsapšutaîns: vējš apšutains galuotnes plucina Austr. Aizsaulē S. 36. Zur Bed. vgl. apšutām.Avots: EH I, 120
mutainsmutaîns: šī bijusi tik mutaina, ka ne˙viens šās nevarējis aizrunāt Pas. X, 226.Avots: EH I, 836
mutainsmutaîns, mundfertig, redselig: kad precinieku labi mutaini gāja meitu uzrunāt... Konv. 2 3288.Avots: ME II, 673
pluskutainspluskutaîns; langes, ungekąmmtes Haar habend. Blieden n. Etn. IV, 166; s. auch pluskains.Avots: ME III, 358
simtmutainssìmtmutaîns, mit hundert Mundern versehen: likās, sūneklis kļuva par simtmutainu dzīvu būtni, kas daiņuo un gavilē Veselis Saules kapsē̦ta 106 f.Avots: ME III, 841
šķautainsšķàutaîns 2 Golg., Saikava, = šķautnaîns: šķautaina klints A. XI, 692. škautainas vārpas N. - Schwanb.Avots: ME IV, 22
strutainsstrutaîns, voll Eiter U.: strutainas gluotas SDP. VIII, 59. strutains dzīslenes iekaisums Konv. 2 698. strutaiņš miruoņa palags LP. VI, 37.Avots: ME IV, 1096
sutainssutaîns: s. (sehr warm und windstill) laiks Linden in Kurl., Ramkau, (sutans) Salis.Avots: EH II, 605
utainsutaîns, voll Läuse U., verlaust: raganas izskats bijis riebīgs - tīri utaina LP. V, 9.Avots: ME IV, 310
miņģētmiņģêt, = mīņāt, treten: es pūriņu pieluocītu ar kājām miņģē̦dama (Var.: piemīdama, mīdīdama, mīņādama) BW. 7655 var. In derselben Bed. auch das Refl. -tiês: Sprw. miņģējas kâ putains kuilis Alksn. - Zund.Avots: ME II, 631