Paplašinātā meklēšana

‡ aizputene (?) "ein kleines Schneegestöber" Wessen.

Avots: EH I, 44

‡ jutene, die Ahnung (?): vai tiem maz ir kāda j. par tuo likstu, kādā e̦sam iestigašas? Janš. Dzimtene V, 867.

Avots: EH I, 568

jutenes [gen. s., = jausmas], jutens, nur mit vorhergehender Negation; ne jutenes, keine Spur, ganz und gar nicht: pusgadu nav ne jutens nuo tā kur radies Hug. viņa sirdī nebija ne jutenes nuo kaut kādas slguošanās [Luttringen]. brālim tagad naudas nav ne jutens Windau. tu nuo tīrības ne jutens nejūti Dond.

Avots: ME II, 120

kļaûtenes, ein wackeliger Schlitten, sakļāvušās ragavas Lub., Lasd. [Zu kļaût I.]

Avots: ME II, 239

‡ krautene, ein Haufe (?): tās sabrukušās ... kapenes kâ nelāga k. stāv ... luogu priekšā Anna Dzilna 21.

Avots: EH I, 644

putene, polygala amara L. Stockm., Kokn. n. RKr. III, 72; zu putas.

Avots: ME III, 440

putene̦ns Seyershof, = puteņaîns: p. laiks.

Avots: EH II, 338

I putenes,

1) Schneeballen (viburnum opulus)
U.;

2) Vogelbeeren, Ebereschbeeren, Sperberbaum, Pilbeerbaum (sorbus aucuparia)
Fischer 240; Vgl. li. putìnis "Kalnikenbaum" und pùtinas, eine Pflanze Jušk. SvD. 5, ₁ und An. 66.

Avots: ME III, 440

II putenes, ungestüm Wetter Manz. Lettns.

Avots: ME III, 440

rautene,

1) = rautuve: viņam licis art..., kamē̦r pats ar rauteni tīruma malā kārklu atvases bij nuogriezis Druva II, 785;

2) das Ausraufen
U.: tā rautene labāk pavasarā, das jätet man lieber im Frühjahre U.

Avots: ME III, 491

‡ šaũtene,

1) die Flinte
(Neologismus);

2) = šaũtava 1 (?): kur tu cūkas asti liki? te atskrēja vēverītis, tam vajag šautenīt[i] Tdz. 59172.

Avots: EH II, 623

strutene: auch AP.; avenes, nātres un strutenes Daugava 1935, 387. kad acis sāp, tad ziež struteņu sulu acīs Linden in Kurl.

Avots: EH II, 591

strutene, Plur. strutenes, Schöllkraut (chelidonium majus L.) Mag. IV, 2, 49; RKr. II, 69, U. (sarkanās str. od. gravas str.), Brucken n. Etn. I, 67, Gr, - Buschh., Etn. III, 6; LP. VII, 595; Kronv. ² 4057; Johannisblut, Hartheu (hypericum L.) RKr. II, 72, U. (dze̦ltānās str. od. meža str.), Karls.; Maulbeeren Fischer 243: pret krītamuo kaiti jādzer struteņu virums RKr. XII, 14. Zu strutas.

Avots: ME IV, 1096

‡ šutenes Grenzhof (Mežamuiža) n. Ceļi VIII, 232, gedämpfte, geschälte Kartoffeln.

Avots: EH II, 658

‡ tutenelis Jauns. B. gr. ³ II, 226., Demin. zu tutenis I.

Avots: EH II, 706

utene,

2): pulicaria dysenterica Meiran.

Avots: EH II, 716

utene,

1) auch utenis, der Trodelmarkt: e̦suot pulksteni utenē pārdevis B. Vēst. stiepti... uz uteni kâ ve̦ci krāmi;

2) Plur. utenes, Läusekraut
Dr.

Avots: ME IV, 310

I zutene,

1): tā gaŗā z. - Strīķu Minnē̦ns Delle Neg. nieks 237.

Avots: EH II, 812

I zutene,

1) eine Art Schlange
Lubn.;

2) s. zutenis II.

Avots: ME IV, 752

II zutene Alksnis-Zundulis, = zutenis I.

Avots: ME IV, 752

dute,

1) der Stumpf:
ruokai plaukste nuorauta, dute vien palikusi Bers.;

2) ein stumpfes Werkzeug, eine stumpfe Waffe:
šis nazis tīrs dute, - ne˙maz nekuož Mar. n. RKr. XV, 113. [dutene L., ein Messer; vgl. tutens U.]

Avots: ME I, 522

egle [li. ẽglė], die Fichte (picea excelsa Lk.), Rottanne, Gräne; baltā egle, abies alba; čūsku od. sē̦ru egle Konv. ² 2099; mālu egle, pinus picea L. eglē kāpt, weben (am Webstuhl) BW. 7333. Demin. eglīte,

1) eine kleine Fichte;
der Pl. eglītes, wilder Spargel, Spargelkraut (spergula arvensis); lauka od. lauku eglītes, Quendel, Feldthymian (thymus serpyllum L.); lielziedainā pļavas eglīte, pedicularis sceptrum carolinum L. Lubessern; meža eglītes, Gamander (teucrium chamaedrys L.); purvu eglītes U. od. jāņa egl. Lös. n. RKr. III, 71 od. pļavu egl., Läusekraut (pedicularis palustris) [vgl˙li. eglytė Lit. Mitt. II, 136, euphrasia officinalis];

2) grüner Schmuck auf Hüten
L., grüne Schmuck auf neuerbautenem Hause (auch: egle) U., die abgeschläfte, mit weissen Federn und bunten Bändern geschmückte kleine Fichte, die über die Pferdeköpfe an das Krummholz beim Brautzuge gebunden wurde Biel. n. U., Neu - Bergfried;

3) eine Bauerharfe
Bergm. n. U., ein hochzeitliches, mit Schellen behängtes Klapperhölzchen Elv. [vgl. Zēvers Izgl. min. mēneš. 1924, No. 8., S. 135];

4) ein kleiner Jahrmarkt
Bergm. n. U. [Zu apr. addle (wenn es echt preussisch ist), r. ель, poln. jodła u. a., s. Berneker Wrtb. I, 261 f., Cuny MSL. XVI, 327 f. u. a.]

Kļūdu labojums:
4833 = 7333;
chamedrus = chamaedrys

Avots: ME I, 565, 566

gruvesis, gŗuvesis U., auch gruvezis Selg. n. Etn. IV, 33,

1) [gruveži Selg., Neuermühlen, Salis, gruveši Bauenhof, Dorsth., Bers.], Trümmer, Schutt:
nere̦dz me̦lnuos gruvešus Vēr. II, 208. pilsē̦tu sadedzināt, lai tā ir gruvešu kuopa V Mos. 13, 16. strutenes aug uz gruvešu kaudzēm Etn. III, 6;

2) gruvezis, ein baufälliges Haus
Kurischhaff;

3) verhärteter, gefrorener Kot, Unebenheit auf dem Wege
Adsel, Smilt., Schwanb.;

4) = gruzis: man gruvesis grauž acī A. XIII, 492. Zu gŗūt.

Avots: ME I, 666

‡ kliģerêt, ohne Sachkenntnis (ein Gerät) untersuchen (und dabei gewisse Laute erzeugen) Lems., Salis: k. kādu mašīnu, šautenes gaili. Refl. -tiês ebenda, ohne Sachkenntnis (und hörbar) hantieren: k. gar šujammašīnu.

Avots: EH I, 617

putākslis Dunika (mit â ), Wid., Mag. 1V, 2, 38 (hiernach auch putākšļu krūms), putakslis RKr. II, 80, Konv. ¹ 707, der Schneeball (viburnum oputus L.); vgl. putenes I, 1.

Avots: ME III, 440

rautiņš,

1) ein Raufeisen, beim Röden zum Wegschaffen des kleinen Gesträuchs gebraucht
U., Bielenstein Holzb. 453;

2) raûtiņš, eine Rauferei, Prügelei
Jürg., Gr.-Buschhof. - vgl. rauklis, rautene, rautuve.

Avots: ME III, 491

smaļš, gut, vortrefflich, tüchtig Wid.: sm. puisis LP. IV, 35 (in Frauenb. angeblich: fein, in Luttringen "kräftig", in Deg. - "tüchtig"), dē̦ls ķēniņa pilī ... pieaudzis par smaļu puiku 205. sāk smaļš lietus gāzties V, 4. uznāk smaļš, mīlīgs pē̦rkuoņa lietus 136. smaļa ("laba") pļaušana Ar.; smaļas kāzas Ar.; smaļš spēriens Ar.; smaļš (stark) sitiens Schrunden, Schwarden; smaļš (schnell) skrējiens Wandsen. smaļa (" slaida,veicīga") braukšana Stenden. smaļu (tüchtig Frauenb.) pērienu Janš. Bandavā I, 147. smaļš ("slaiks") kuoks Satingen, Stenden, Rönnen, Ahs., Wahnen (in Deg. dagegen: "skaņš, plīstuošs [so auch in Stenden, Luttringen und Nikrazen], mīksts"; nach Freizira "trausls, gareniski neplīstuošs", besonders auf Kiefern bezogen). - smaļa ("ar slaidiem kuokiem") birze Stenden. smaļš ("slaids, neduobjš") šāviens ne nuo medību bises, bet nuo kara šautenes Stenden. Adv. smaļi "?" : tur augs smaļi R.Kam. 138. uz karalauka gāja smaļi: kur dē̦ls lika, tur šķīda LP. II, 22. Izkapts briesmīgi smaļi ņe̦m V, 340. smaļi (vare̦ni, grossartig) izdzīvuoties Siuxt, Wahnen. smaļi (gründlich, tüchtig) iedzert Jürg. smaļi (energisch) ķerties pie darba Gr. - Buschhof. tumsā kāds smaļi ("slaidi") nuopirdās Stenden. smaļi ("slaidi un veikli") iesist Stenden. - Wenn von einer Bed. "fein" (> "ordentlich, tüchtig, grossartig") auszugehen ist (vgl. smalīt 1), etwa zu smelis: in der von Freiziņ angegebenen Bed. dagegen, wenn dieselbe zuverlässig ist, wohl zu sme̦li, wie auch smaļa malka "harziges Holz" Bers.

Avots: ME III, 953

spiķis,

1) s. spiķe;

2) = spiks (kontaminiert aus spiks und spiẽķis?) Golg., Lis.: amata vīriem ir kara šautenes ple̦cuos, bet tev nav ne krietna spiķa ruokā Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 167.

Avots: ME III, 995

‡ strejs PV., undicht: streji rudzi. šautenei s. šāviens: skruotis skrien streji.

Avots: EH II, 586

‡ strutele Siuxt, = utene">strutene: struteles labas, kad slapjās ēdes; tad ar sulu paberzē; struteles Frauenb., ein gewisses auf Wiesen wachsendes Heilkraut.

Avots: EH II, 591

II zutenis,

1) zutenis U., Kleinb. St. 56, Aahof, AP., Dond., Heidenfeld, Nötk., Saikava, Selsau, Wandsen, zutens Celm., zutene V., Schwanb., acc. s. zuteņu Etn. III, 144, zutnis LP. I, 24; III, 57, Frauenb., Gr. - Buschh., Jürg., Naud., zutne U., LP. II, 69, Schibbenhof, zutenīca Vīt., zutenice Infl. n. U. ein Bautel Lems., Oppek. und Stockm. n. U., ein Geldbeutel (aus Aalhaut Aahof), ein langer, gestrickter Geldbeutel Schibbenhofd, eine Geldkatze V.: naudas zutenīte BW. 2273. krietns naudas zutens ("= vīkstuols") Celm. viņam ir naudas pilna zutenīca Vīt. pārvedīs sievu ar labu zutni Janš. Dzimtene ² III, 38;

2) = zutiņš, das Neunauge Spr., L.

Avots: ME IV, 753