spiķis,

1) s. spiķe;

2) = spiks (kontaminiert aus spiks und spiẽķis?) Golg., Lis.: amata vīriem ir kara šautenes ple̦cuos, bet tev nav ne krietna spiķa ruokā Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 167.

Avots: ME III, 995

spiķis,

1): spiķi Seyershof, das Harz;

2): auch AP.

Avots: EH II, 550