uzčamdīt
uzčam̃dît,
1) betastend, umhertastend auffinden:
uzčamdīt tumsā sìenā vai salmuos kaut kuo cietu Siuxt. uzčamdīt irbes;
2) tastend aufwecken:
uzčamdīt nuo miega Golg.;
3) hinauftreiben, -jagen:
uzčamdīt vistas uz istabas augšu;
4) aufschütten
(perfektiv): auzas uzčamdīt (uzgāzt) virsū rudziem Wandsen.
Avots: ME IV, 322
1) betastend, umhertastend auffinden:
uzčamdīt tumsā sìenā vai salmuos kaut kuo cietu Siuxt. uzčamdīt irbes;
2) tastend aufwecken:
uzčamdīt nuo miega Golg.;
3) hinauftreiben, -jagen:
uzčamdīt vistas uz istabas augšu;
4) aufschütten
(perfektiv): auzas uzčamdīt (uzgāzt) virsū rudziem Wandsen.
Avots: ME IV, 322