uzčamdīt

uzčam̃dît,

1) betastend, umhertastend auffinden:
uzčamdīt tumsā sìenā vai salmuos kaut kuo cietu Siuxt. uzčamdīt irbes;

2) tastend aufwecken:
uzčamdīt nuo miega Golg.;

3) hinauftreiben, -jagen:
uzčamdīt vistas uz istabas augšu;

4) aufschütten
(perfektiv): auzas uzčamdīt (uzgāzt) virsū rudziem Wandsen.

Avots: ME IV, 322