uzēvelēt
uzẽvelêt,
1) hobelnd auf etw. treffen:
uzēvelēt uz naglas;
2) von neuem hobeln:
tuo vajadzēs vēl reiz uzēvelēt;
3) prügeln
(perfektiv): uzēvelēt kādam krietni pa muguru KatrE.
Avots: ME IV, 331
1) hobelnd auf etw. treffen:
uzēvelēt uz naglas;
2) von neuem hobeln:
tuo vajadzēs vēl reiz uzēvelēt;
3) prügeln
(perfektiv): uzēvelēt kādam krietni pa muguru KatrE.
Avots: ME IV, 331