uzēvelēt

uzẽvelêt,

1) hobelnd auf etw. treffen:
uzēvelēt uz naglas;

2) von neuem hobeln:
tuo vajadzēs vēl reiz uzēvelēt;

3) prügeln
(perfektiv): uzēvelēt kādam krietni pa muguru KatrE.

Avots: ME IV, 331