uzļaut
uzļaũt: sapulcē uzļāva katram spriest un līdzi balsuot Kronvalda A. Kopoti raksti (1925) 138. vēl jau varēja u. ("atļaut vēl kādu laiku") līdz pusdienai Frauenb.
Avots: EH II, 728
Avots: EH II, 728
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uzļaut' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uzļaut' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
uzļaut
uzļaũt, erlauben U., gestatten, zulassen, einräumen (perfektiv): uzļaudama puišeļiem lielu vaļu Janš. Mežv. ļ. II, 70. kuo tē̦vs negribēja labprāt uzļaut Seifert Chrest. III, 325. Refl. -tiês,
1) sich (auf jem.) verlassen:
viņš tam par daudz uzļāvies Salis;
2) erlauben:
kuo viņi tâ uzļaujas? puika liels nebēdnis Stenden.
Avots: ME IV, 354
1) sich (auf jem.) verlassen:
viņš tam par daudz uzļāvies Salis;
2) erlauben:
kuo viņi tâ uzļaujas? puika liels nebēdnis Stenden.
Avots: ME IV, 354