uzļaũt, erlauben U., gestatten, zulassen, einräumen (perfektiv): uzļaudama puišeļiem lielu vaļu Janš. Mežv. ļ. II, 70. kuo tē̦vs negribēja labprāt uzļaut Seifert Chrest. III, 325. Refl. -tiês,

1) sich (auf jem.) verlassen:
viņš tam par daudz uzļāvies Salis;

2) erlauben:
kuo viņi tâ uzļaujas? puika liels nebēdnis Stenden.

Avots: ME IV, 354

uzļaũt: sapulcē uzļāva katram spriest un līdzi balsuot Kronvalda A. Kopoti raksti (1925) 138. vēl jau varēja u. ("atļaut vēl kādu laiku") līdz pusdienai Frauenb.

Avots: EH II, 728