uzbruciens
uzbruciêns, der (einmalige) Überfall: nebija gaidījuši tik sparīga uzbruciena R. Ērglis Pel. baronu vectēvi 85. uzbruciens atsists Janš. Dzimtene V, 451. uzbrucienā... dalību neņemšu Mežv. ļ. I, 290.
Avots: ME IV, 319
Avots: ME IV, 319
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uzbruciens' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uzbruciens' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: