uzbruciens

uzbruciêns, der (einmalige) Überfall: nebija gaidījuši tik sparīga uzbruciena R. Ērglis Pel. baronu vectēvi 85. uzbruciens atsists Janš. Dzimtene V, 451. uzbrucienā... dalību neņemšu Mežv. ļ. I, 290.

Avots: ME IV, 319