uzdurt
uzdur̃t, ‡
4) stechend auffinden:
tâ viņš vēl dažās vietās ... avuotus uzdūris Dünsb. Vecie grieķi I, 36.
Avots: EH II, 721
4) stechend auffinden:
tâ viņš vēl dažās vietās ... avuotus uzdūris Dünsb. Vecie grieķi I, 36.
Avots: EH II, 721
'uzdurt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: