uzdur̃t,

1) aufstecken, aufspiessen:
uzdurt gaļu uz iesmu;

2) auf-, losstechen: uzdurt auguoni;

3) einen zweiten usw. Bienenstock im Baum (über dem ersten) aushöhlen
Popen n. Bielenstein Holzb. 193. Refl. -tiês,

1) sich (auf etw.) aufstecken, aufspiessen:
uzspraudu dadzīti... raganam uzdurties BW. 32472, 17;

2) (unverhofft) auf etw. geraten:
iaiva uzdūrās uz sēkļa Lennew., Ringmundshof. tvaikuonis uzdūrās uz... kuģa A. XX, 297. debess rādās uz zemi uzduruoties Konv. ² 551. uz šādiem priekšme̦tiem... uzduras... arāji A. XXI, 632. mēs uzduramies uz... kompetentām duomām Vēr. I, 1382.

Avots: ME IV, 327

uzdur̃t, ‡

4) stechend auffinden:
tâ viņš vēl dažās vietās ... avuotus uzdūris Dünsb. Vecie grieķi I, 36.

Avots: EH II, 721