uzgrūst
uzgrûst, ‡
3) man var u. (etwas Unangenehmes od. Anzügliches sagen)
nezin kuo virsū Kand.
Avots: EH II, 723
3) man var u. (etwas Unangenehmes od. Anzügliches sagen)
nezin kuo virsū Kand.
Avots: EH II, 723
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uzgrūst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uzgrūst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
uzgrūst
uzgrûst,
1) auf etwas (hinauf)stossen
(perfektiv);
2) stossend zum Vorschein bringen, an die Oberfläche geraten lassen:
puika (sev) uzgrūdis asinis Stenden. Refl. -tiês, sich auf etw. stossen (perfektiv): glāze pate uzgrūdās manai ruokai MWM. VIII, 889.
Avots: ME IV, 334
1) auf etwas (hinauf)stossen
(perfektiv);
2) stossend zum Vorschein bringen, an die Oberfläche geraten lassen:
puika (sev) uzgrūdis asinis Stenden. Refl. -tiês, sich auf etw. stossen (perfektiv): glāze pate uzgrūdās manai ruokai MWM. VIII, 889.
Avots: ME IV, 334
uzgrūst
uzgrūstīt
uzgrūstît, ‡ Refl. -tiês Jürg. u. a., einander wiederholt stossend unversehens auf etwas geraten (stürzen): zē̦ni grūstīdamies man uzgrūstĩjās virsū.
Avots: EH II, 723
Avots: EH II, 723
uzgrūstīt
uzgrūstît,
1) wiederholt auf etw. (hinauf)stossen;
2) wiederholt stossend aufwecken:
viņš tâ bija aizmidzis, ka nevarēja uzgrūstīt.
Avots: ME IV, 334
1) wiederholt auf etw. (hinauf)stossen;
2) wiederholt stossend aufwecken:
viņš tâ bija aizmidzis, ka nevarēja uzgrūstīt.
Avots: ME IV, 334
Šķirkļa skaidrojumā (2)
novaukšķēt
nùovaukšķêt: ja luopam gadās kur stipri uzgrūsties, tad viņa kauli nuovaukšķ Bers., Kalz.
Avots: EH II, 105
Avots: EH II, 105
uzgrust
uzgrust,
2): (kartupelis) drusku ciešāki uzgruzdis Pas. XIII, 190. iesalu (kaltējuot) uzbeŗ uz krāsns malas, lai uzgrūst Ramkau.
Avots: EH II, 723
2): (kartupelis) drusku ciešāki uzgruzdis Pas. XIII, 190. iesalu (kaltējuot) uzbeŗ uz krāsns malas, lai uzgrūst Ramkau.
Avots: EH II, 723