uzjāt
uzjât,
2): reitend antreffen:
ne tai bija vilku bail, ne tautiņas uzjājuot BW. 7141 var.
Avots: EH II, 723
2): reitend antreffen:
ne tai bija vilku bail, ne tautiņas uzjājuot BW. 7141 var.
Avots: EH II, 723
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uzjāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uzjāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
uzjāt
uzjât (li. užjóti "hinaufreiten"),
1) hinaufreiten:
uzjāt kalnā od. uz kalna (kalnu);
2) reitend auffinden:
jāju dienu, jāju nakti, ne˙kuo labu neuzjāju BW. 13250, 15. beidzuot uzjāj vienu ķēniņa pili LP. IV, 91. uzjāj svešu kruogu V, 43;
3) auf den Hals schicken:
kāds vilks (juods) man viņu uzjājis kaklā? Salis. Refl. -tiês, = uzjāt 2: uzjājuos (hochle. uzajāju) augstu kalnu BW. 13250, 12 (aus Sessw.).
Avots: ME IV, 337
1) hinaufreiten:
uzjāt kalnā od. uz kalna (kalnu);
2) reitend auffinden:
jāju dienu, jāju nakti, ne˙kuo labu neuzjāju BW. 13250, 15. beidzuot uzjāj vienu ķēniņa pili LP. IV, 91. uzjāj svešu kruogu V, 43;
3) auf den Hals schicken:
kāds vilks (juods) man viņu uzjājis kaklā? Salis. Refl. -tiês, = uzjāt 2: uzjājuos (hochle. uzajāju) augstu kalnu BW. 13250, 12 (aus Sessw.).
Avots: ME IV, 337
Šķirkļa skaidrojumā (2)
stāvs
I stãvs (li. stovus "stãčias" Miežinis),
1) stehend, aufrecht; steil
U.; stāvs kalns, ein steiler Berg U. gravas ar stāviem krastiem Vēr. II, 1. stāvs lietus, ein Platzregen U.;
2) gerade heraus, aufrecht
(fig.); widerspenstig; jautāt stāvuos vārduos Kaudz. M. 92. nuo Linuma stāviem izteicieniem... visi... vairījās Izjurieši 46. vai šādam pārāk stāvam apgalvuojumam ir savs īsts pamats Druva II, 115. stāva būt pret viņu nedrīkstu Janš. Bandavā I, 122. - Subst. stãvums,
1) die Steilheit
U.; eine steile Anhöhe, etwas Steiles; viss stāvums bij piestādīts... lazdiem Dz. V. te rādījās tāds stāvums, ka tuo nevarēja uzjāt JK. V, 115. nuo stāvuma iemeta upē MWM. VIII, 116;
2) die Positur
U.
Avots: ME III, 1055
1) stehend, aufrecht; steil
U.; stāvs kalns, ein steiler Berg U. gravas ar stāviem krastiem Vēr. II, 1. stāvs lietus, ein Platzregen U.;
2) gerade heraus, aufrecht
(fig.); widerspenstig; jautāt stāvuos vārduos Kaudz. M. 92. nuo Linuma stāviem izteicieniem... visi... vairījās Izjurieši 46. vai šādam pārāk stāvam apgalvuojumam ir savs īsts pamats Druva II, 115. stāva būt pret viņu nedrīkstu Janš. Bandavā I, 122. - Subst. stãvums,
1) die Steilheit
U.; eine steile Anhöhe, etwas Steiles; viss stāvums bij piestādīts... lazdiem Dz. V. te rādījās tāds stāvums, ka tuo nevarēja uzjāt JK. V, 115. nuo stāvuma iemeta upē MWM. VIII, 116;
2) die Positur
U.
Avots: ME III, 1055
uztikt
II uztikt,
1): brāļi ne˙maz nevar uzjāt kalnā, bet dum[j]ais uztiek mazu gabaliņu Allend. n. FBR. XIX, 95. u. (= uzkļūt) kam uz pē̦dām Seyershof;
2): nuo kā viņš uztiek (= pārtiek), tik maz ē̦zdams? Seyershof (ähnlich in Ramkau mit einem Präs. uztîku 2 ). nuo tam vie[n] uztikuši Pas. X, 513 (aus Smilt.). abējas mājas uztiek nuo tā ūdens Frauenb. uz maizi (= nuo maizes) jau vairāk uztika Iw. kazlē̦ni uztiek uz zâli (= pārtiek nuo zāles) ebenda.
Avots: EH II, 737
1): brāļi ne˙maz nevar uzjāt kalnā, bet dum[j]ais uztiek mazu gabaliņu Allend. n. FBR. XIX, 95. u. (= uzkļūt) kam uz pē̦dām Seyershof;
2): nuo kā viņš uztiek (= pārtiek), tik maz ē̦zdams? Seyershof (ähnlich in Ramkau mit einem Präs. uztîku 2 ). nuo tam vie[n] uztikuši Pas. X, 513 (aus Smilt.). abējas mājas uztiek nuo tā ūdens Frauenb. uz maizi (= nuo maizes) jau vairāk uztika Iw. kazlē̦ni uztiek uz zâli (= pārtiek nuo zāles) ebenda.
Avots: EH II, 737