Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'uzkrist' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'uzkrist' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

uzkrist

uzkrist: ziemas diena bija īsa; vakars uzkrita spējš Anna Dzilna 155. tiem var u. kāda slimība Lttic. 2892.

Avots: EH II, 726

uzkrist (li. užkrìsti" hinauffallen"), auf etw. fallen (perfektiv); über etw. od. jem. herfallen (perfektiv); als Pflicht, Schuldigkeit jem. zufallen U.: Sprw. kad lācim zars uzkrīt, tad brē̦c, bet kad viss uozuols uzkrīt, tad aiziet klu˙sīniņām RKr. VI, 371. kâ vanags vistai uzkrīt Br. sak. v. 1324. uzkrīt jauns sniegs Purap. Kkt. 93. Ābramam uzkrita ciets miegs I Mos. 15, 12. tad nu uz manis ir uzkritis kâ liga, er ist auf mich versessen wie eine böse Krankheit Mag. XIII, 2, 62.

Avots: ME IV, 344

uzkristīt

uzkristît, taufend geben (einen Namen), taufend benennen (perfektiv): kādu vārdu uzkristīja bē̦rnam? skuolā viņu bija uzkristījuši par Jēpi.

Avots: ME IV, 344

Šķirkļa skaidrojumā (3)

noblodoties

‡ nùobluoduôtiês "?": kad (sc.: lauva) taisās cilvē̦kam uzkrist, bet šis tik daudz var saturēties, ka paliek druoši uz vietas stāvuot, tad viņš asti nuolaidis un nuobluoduojies iet pruojām Dünsb. Bībeles dabas stāsti 2. dr. 16.

Avots: EH II, 33

rēkt

rèkt (li. rė˜kti "brüllen") PS., Arrasch, Jürg., N.-Peb., C., rèkt ² Tirs., Lis., Golg., Bers., Kl., Kr., rêkt ² Karls., Ruj., Selg., Bauske, Iw., praes. rē̦cu, praet. rēcu, brüllen, laut schreien, heulen, heftig weinen U.: lācis rē̦c RKr. VII, 655. lauva rē̦c Tirs., Ronneb. ērzelis rē̦c Etn. II, 51. ērzelis rē̦kdams šim virsū LP. VI, 61 l. māju luopu rēkšana Vēr. I, 63. zviedzin zviedze, rēcin rēce rēvelnieku kumeliņi BW. 13370, 2. tad ta nu rē̦c, ka rē̦c, der brüllt mal Mag. XIII, 2, 67. viņš aiz dusmām sāk rēkt, ka nevar apklausīties Ronneb. rē̦kdami un šņākdami grasī- jušies meitai uzkrist Etn. II, 22. sirmgalvis tik nežēlīgi rēca A. v. J. 1900, S. 404. bē̦rns rēca lielā rēkšanā Tirs. jūra rē̦c JR. IV, 119, Plūd. Das Präsens urspr. wohl mit e, s. Le. Gr. 601. Wohl nebst rē̦kuôt II zu slav. rekǫ "sage", serb. ùroci "Beschreiung" und vielleicht mhd. ruohen "brülten", s. Fick Wrtb. II ⁴ , 347 und 14, 11 (zur Bed. vgl. an. belja ađa, ae. bellan "brütlen", ahd. bellan "betlen": apr. billtt "sagen" u. a.).

Avots: ME III, 519

uzkrustīt

‡ uzkrustît Linden in Kurl., Meselau, = uzkristît.

Avots: EH II, 726