uzkritīgs
uzkritîgs, ‡
2) "aufdringlich; begehrlich nach fremdem Eigentum; andere zu verspotten liebend"
Orellen: cilvē̦ki viņi ir citādi labi, bet uz uotru uzkritīgi.
Avots: EH II, 726
2) "aufdringlich; begehrlich nach fremdem Eigentum; andere zu verspotten liebend"
Orellen: cilvē̦ki viņi ir citādi labi, bet uz uotru uzkritīgi.
Avots: EH II, 726