uzkritîgs Vīt., auffallend: pārgruozīšanās bija uzkritīga A. v. J. 1896, S. 421.

Avots: ME IV, 345

uzkritîgs, ‡

2) "aufdringlich; begehrlich nach fremdem Eigentum; andere zu verspotten liebend"
Orellen: cilvē̦ki viņi ir citādi labi, bet uz uotru uzkritīgi.

Avots: EH II, 726