Paplašinātā meklēšana

uzkumu, s. uzkumā.

Avots: ME IV, 346

‡ uzkumus (Kompar. uzkumāk) AP., = uzkumā: u. siet iskapti.

Avots: EH II, 726

atkumu: izkapts iesieta atkumu - atkaru Bers.; cf. uzkumu. iet atkumis, zurückgebeugt Bers., cf. kumt.

Avots: ME I, 169

I ìekaru, [iẽkaru MSil., iekarus Geisthof] (Gegensatz: atkaru) od. uzkumu iesieta izkapts [Jürg., Bers.], eine Sense, die so an den Stiel befestigt ist, dass ihre Spitze dem Stiel zu nahe steht, indem die Sense mit dem Stiel einen spitzen Winkel bildet.

Avots: ME II, 25

[I kùmt Jürg., C., kumstu, kumu Warkl., Welonen, krumm, buckelig werden; vgl. auch sakumis, atkumis. Nebst atkumu und uzkumu zu kums II, kumurs, kumuoss, kumulêtiês, kumulis II, li. apsikumuoti "ubrać się grubo", la. cumulus "Haufen", vgl. Būga Изв. XVII, l, 32.]

Avots: ME II, 313

uzkumā U., Bers., Druw., uzkumām U., uzkumu Lös. n. A. XI, 170, AP., Arrasch, Bers., C., Golg., Jürg., Kalzenau, Kl., N.-Peb., PS., Schujen, Adv., in spitzem Winkel; vornüber gebeugt (uzkumu) Zaravič: uzkumā (uzkumām, uzkumu) izkapti siet, die Sense an den Stiel in spitzem Winkel (U., im Haken Bielenstein Holzb.499) binden. ja izkapts ir par daudz pieliekta pie izkapts kāta, tad viņa ir uzkumu Kalzenau, Nerft. galva maz˙liet uzkumā MWM. VII, 816. Zu uzkums I und kumt I.

Avots: ME IV, 346

I vẽriêns C.,

1) ein Stich mit der Nadel mit Durchführen des Fadens
U.; "aužuot dzijas ievēršana ar atspuoli caur pašķiemeli" Ramkau: re̦ti vērieni, undichte Naht U.;

2) - pavediêns, der Faden (so lang, wie man ihn abreisst, um zum Nähen in die Nadel einzufädeln)
Salis: nevar vērienu adatā ievērt Salis. šūt ar garu vērienu, mit einem langen Faden nähen ebenda;

3) ein Hieb, Schlag
W.-Livl. n. U.: viņš pienāca man pa vērienam (in eine solche Stellung, dass ich ihn leicht, bequem schlagen konnte) Jürg., Sessw., Zögenhof;

4) "cik tālu ar sauju aizķer linus" Bers.; = cìrtiêns ² Drosth., Ramkau, Tuckum (mit ẽ ), Sessw.; "platums, cik uz priekšu sienu pļaujuot nuo cirtiena ar izkapti aizņe̦m" (mit è ) Plm.; "katrs izkapts vilciens pļavā, nuo kā sapļaujas cirtiens" A. XI, 170, (mit è ² ) Bers., Erlaa, Golg., Kl., Lubn., Sessw.: kad izkapts ir atkaru, tad tā ņe̦m lielu vērienu, kad uzkumu, tad viņa neņe̦m vēriena Ramkau. tu pļauj lieliem vērieniem Plm. n. RKr. XVII, 86;

5) der Flügelschlag:
pret ziluo templi slaikuos vērienuos tie laižas Zalktis I, 91;

6) pa vērienam,
passend: Juris vienīgais kaimiņš pa vērienam Seibolt. viņš mīļuo... skuķi, taisni tuo, kura pat˙laban pa vērienam;

7) eine Anzahl von 5 Strömlingen:
kālā seši vẽrieni (reņģu) Markgrafen;

8) plašs vēriens (vielleicht dem r. широкiй размах nachgebildet), Breitwürfigkeit, weiter Gesichtskreis:
viņam plašs vēriens. Zu vērt "einfädeln, reihen".

Avots: ME IV, 562