uzlielīt
uzliẽlît: lielīdama uzlielīja Jāņa māte savus dē̦lus Tdz. 42385. Refl. -tiês,
1): uzlielās, ka daudz var pelnīt Seyershof.
Avots: EH II, 728
1): uzlielās, ka daudz var pelnīt Seyershof.
Avots: EH II, 728
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uzlielīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uzlielīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
uzlielīt
uzliẽlît, preisen, rühmen, loben (perfektiv): meitas piederīgie savu māsiņu labprāt uzlielīja BW. III, I, S. 4. viņš reizēm uzlielīja Mildu A. XVII, 305. Refl. -tiês,
1) sich ein wenig prahlen:
viņš drusku uzlielījās Gotthardsberg;
2) sich anpreisen:
uzlielīties par lielu vīru.
Avots: ME IV, 353
1) sich ein wenig prahlen:
viņš drusku uzlielījās Gotthardsberg;
2) sich anpreisen:
uzlielīties par lielu vīru.
Avots: ME IV, 353