uzliẽlît, preisen, rühmen, loben (perfektiv): meitas piederīgie savu māsiņu labprāt uzlielīja BW. III, I, S. 4. viņš reizēm uzlielīja Mildu A. XVII, 305. Refl. -tiês,

1) sich ein wenig prahlen:
viņš drusku uzlielījās Gotthardsberg;

2) sich anpreisen:
uzlielīties par lielu vīru.

Avots: ME IV, 353

uzliẽlît: lielīdama uzlielīja Jāņa māte savus dē̦lus Tdz. 42385. Refl. -tiês,

1): uzlielās, ka daudz var pelnīt Seyershof.

Avots: EH II, 728