Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uzminēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uzminēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
uzminēt
uzminêt (ksl. vъzmьněti "opinari"),
1) sich zu Gemüte führen
L.;
2) erraten:
mīklu. ve̦cākuo meitu viņas māsu pulkā brūtgānam vajaguot uzminēt LP. VI, 312. spuoki neatstājuoties, kamē̦r neuzminuot, kuo viņi gribuot Aps. VI, 28. Refl. -tiês: šī mīkla man viegli uzminējās, dieses Rätsel erriet ich leicht.
Avots: ME IV, 359, 360
1) sich zu Gemüte führen
L.;
2) erraten:
mīklu. ve̦cākuo meitu viņas māsu pulkā brūtgānam vajaguot uzminēt LP. VI, 312. spuoki neatstājuoties, kamē̦r neuzminuot, kuo viņi gribuot Aps. VI, 28. Refl. -tiês: šī mīkla man viegli uzminējās, dieses Rätsel erriet ich leicht.
Avots: ME IV, 359, 360
Šķirkļa skaidrojumā (5)
iegādāt
ìegãdât,
1): auch Ascheraden, Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Kurl., Ramkau, Pas. IX, 411; iegādāja tuo vecīti Pas. IX, 432. iegādāšu, kamē̦r dzīvuošu, tavu pērienu Sonnaxt. nevaru tā vārda ie. Oknist. zirgs iegādā savu labuos dienu pilī Borchow n. FBR. XIII, 36. nevaru ie., kur nuoliku pīpīti AP. iegādā, ka.... ragana prasīja pajemt šķiltavas Pas. VIII, 64; ‡
3) erraten (uzminēt) Auleja; ‡
4) ie. dē̦lu ... kādā vietā R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 52, dem Sahn eine Stelle (einen Posten) verschaffen.
Refl. -tiês, ‡
3) in den Sinn kommen :
raganai iegādājās parunāties Pas. IX, 305 (ähnlich: X, 96); ‡
4) gedenken (auf einen Gedanken verfallen):
jī izstaigā, kur tik jī iegādājas Kaltenbr. iegādājās mūdāties ebenda; ‡
5) = ìeminêtiês: daži sāka ie., ka būšuot laiks iet Janš. Dzimtene IV, 97. pats viņš smaidīdams iegādājās: "dabūja arī visi" Deglavs Rīga II, 1, 38.
Avots: EH I, 513
1): auch Ascheraden, Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Kurl., Ramkau, Pas. IX, 411; iegādāja tuo vecīti Pas. IX, 432. iegādāšu, kamē̦r dzīvuošu, tavu pērienu Sonnaxt. nevaru tā vārda ie. Oknist. zirgs iegādā savu labuos dienu pilī Borchow n. FBR. XIII, 36. nevaru ie., kur nuoliku pīpīti AP. iegādā, ka.... ragana prasīja pajemt šķiltavas Pas. VIII, 64; ‡
3) erraten (uzminēt) Auleja; ‡
4) ie. dē̦lu ... kādā vietā R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 52, dem Sahn eine Stelle (einen Posten) verschaffen.
Refl. -tiês, ‡
3) in den Sinn kommen :
raganai iegādājās parunāties Pas. IX, 305 (ähnlich: X, 96); ‡
4) gedenken (auf einen Gedanken verfallen):
jī izstaigā, kur tik jī iegādājas Kaltenbr. iegādājās mūdāties ebenda; ‡
5) = ìeminêtiês: daži sāka ie., ka būšuot laiks iet Janš. Dzimtene IV, 97. pats viņš smaidīdams iegādājās: "dabūja arī visi" Deglavs Rīga II, 1, 38.
Avots: EH I, 513
mīkla
III mîkla, mîkla 2 N. Bartau, [Zb. XVI, 203], das Rätsel: mīklu atminēt, uzminēt, ein Rätsel erraten. prasīja ēdienu gan caur mīklām, gan tâ˙pat tiešam BW. III, 1, S. 17. man nebij ne ziņā, ne mīklā (ich wusste es gar nicht), ka kāds cilvē̦ks šeit tuvumā Alm. Zu minêt.
Avots: ME II, 641
Avots: ME II, 641
minštelis
minštelis [?], das zu Erratende: "minšteli min, minštelis ruokā!" saka, ja kas nevar mīklu uzminēt kuras uzminējums minē̦tājam ruokā, piem.: "ē̦zdams izstiepjas, paēdis saliecas" (ein Messer, das der Ratende gerade in der Hand hält) Alksnis-Zundulis.
Avots: ME II, 630
Avots: ME II, 630
saminēt
saminêt, eine längere Zeit nennen, (Rätsel) raten: saminējis ilgu laiku, bet nevarējis mīklu uzminēt.
Avots: ME II, 686
Avots: ME II, 686
trūkt
trũkt,
1): kaistuošas ... acis, kuŗas draud aiz sāpēm ... t. nuo pieres Jauns. Raksti V, 199;
2): vai tev trūka sāls, maizīte? BW. 26867. pa˙visam četri vīri trūka Pas. VIII, 136. trūks kāda cūka 350 (vgl. li. jiems niekad netrūksta šieno Jablonskio Raštai IV, 10); ‡
4) "weniger (Milch) geben" (von Tieren;
mit ù 2 ) Auleja: guovis maz piena duod; trūkst; ‡
5) intensiv beginnen
Auleja: trūka 2 smieties; emporströmen (z. B. von heftigem Nasenbluten gesagt) ebenda: (asinis) trūkst pa nāsi. Refl. -tiês: auch (mit ù 2 ) Kaltenbr,; "baidīties" (mit ù 2 ) Saikava; vējš trùkās 2 (= sācēlās) Auleja, Malta. cūka trùkās 2 ("piepeši sāka") skriet Sonnaxt. trūcēs ve̦lns kājās Pas. XI, 55, Subst. trũkams, 1 b): ar trūkumu vaidēt Kalz. n. BielU., am Bruch leiden;
3): ārstēt trūkumus (se̦kas nuo pārbīšanās) Seyershof. pelines ... dzeŗ del trùkuma 2 Ceļi VIII, 234; ‡
4) Urinverhaltung
(mit ù 2 ) Auleja. ‡ Subst. trũcējs Seyershof, der (das) Fehlende: nevaru uzminēt, kas tas t. dārzā (die Rede ist von gestohlenem Gemüse). Zu diesem Verbum stellt Lane Language XIII, 27 f. auch kymr. trwch "broken, maimed".
Avots: EH II, 700
1): kaistuošas ... acis, kuŗas draud aiz sāpēm ... t. nuo pieres Jauns. Raksti V, 199;
2): vai tev trūka sāls, maizīte? BW. 26867. pa˙visam četri vīri trūka Pas. VIII, 136. trūks kāda cūka 350 (vgl. li. jiems niekad netrūksta šieno Jablonskio Raštai IV, 10); ‡
4) "weniger (Milch) geben" (von Tieren;
mit ù 2 ) Auleja: guovis maz piena duod; trūkst; ‡
5) intensiv beginnen
Auleja: trūka 2 smieties; emporströmen (z. B. von heftigem Nasenbluten gesagt) ebenda: (asinis) trūkst pa nāsi. Refl. -tiês: auch (mit ù 2 ) Kaltenbr,; "baidīties" (mit ù 2 ) Saikava; vējš trùkās 2 (= sācēlās) Auleja, Malta. cūka trùkās 2 ("piepeši sāka") skriet Sonnaxt. trūcēs ve̦lns kājās Pas. XI, 55, Subst. trũkams, 1 b): ar trūkumu vaidēt Kalz. n. BielU., am Bruch leiden;
3): ārstēt trūkumus (se̦kas nuo pārbīšanās) Seyershof. pelines ... dzeŗ del trùkuma 2 Ceļi VIII, 234; ‡
4) Urinverhaltung
(mit ù 2 ) Auleja. ‡ Subst. trũcējs Seyershof, der (das) Fehlende: nevaru uzminēt, kas tas t. dārzā (die Rede ist von gestohlenem Gemüse). Zu diesem Verbum stellt Lane Language XIII, 27 f. auch kymr. trwch "broken, maimed".
Avots: EH II, 700