uzsacīt

uzsacît,

2): saimnieks uzsaka kalpam Linden in Kurl., Seyershof u. a.;

5): saimniece uzsaka (ordnet an),
kāds ēdiens jāsilda Seyershof. kad nebij labi padarīts, tad tâ sirdīgi uzsacīja ("dusmīgi uzrunāja") ebenda. māte tev brangi uzsacīja (erteilte eine Rüge) par burkānu nuoganīšanu Saikava.

Avots: EH II, 732

uzsacīt

uzsacît,

1) aufsagen (eine Lektion)
U.: u. pātarus;

2) (auf)kündigen (einen Dienst u. dergl.)
U.: u. kontraktu. līkst... pēc rudeņa, kad arī uzsaka Etn. IlI, 103;

3) auf den Kopf zusagen, zeihen
U.: kas man grē̦ku var uzsacīt? viņš uzsacīja (behauptete), ka es tuo padarījis Golg.;

4) erraten habend sagen:
u. uotra duomas;

5) gebietend oder rügend sagen:
viņš man stingri uzsacīja, lai es tuo padaru. viņš tam uzsacīja nepelnītus vārdus;

6) "zu dem, was man sagt, den Beweis fügen"
(?) L.;

7) = uzteikt, beloben: "tur nav vārdam vietas", ķēniņš uzsaka šuo LP. IV, 159. Refl. -tiês: man šuoreiz bē̦rnam pārāk bargi uzsacījās, es passierte mir, dass ich diesmal das Kind allzu streng rügte.

Avots: ME IV, 375

Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'uzsacīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

uzsacīt

uzsacīt