uzteikt
uztèikt,
1) aufsagen, hersagen:
uzteikt mācītājam baušļus;
2) (an)preisen, loben
U.: kâ jūs uzteic Janš. Līgava I, 225. skuoluotājs uzteica skuolē̦nus;
3) kündigen:
uzteikt līgumu. saimniece uzteica meitai. dievs... uzteica (sc.: ve̦lnam) dienastu un aizdzina LP. VII, 1192. Refl. -tiês, einander loben: biedri cits citu uzteicās. Subst. uztèikums,
1) das Lob
Wid.;
2) die Kündigung
Wid.
Avots: ME IV, 391, 392
1) aufsagen, hersagen:
uzteikt mācītājam baušļus;
2) (an)preisen, loben
U.: kâ jūs uzteic Janš. Līgava I, 225. skuoluotājs uzteica skuolē̦nus;
3) kündigen:
uzteikt līgumu. saimniece uzteica meitai. dievs... uzteica (sc.: ve̦lnam) dienastu un aizdzina LP. VII, 1192. Refl. -tiês, einander loben: biedri cits citu uzteicās. Subst. uztèikums,
1) das Lob
Wid.;
2) die Kündigung
Wid.
Avots: ME IV, 391, 392